• Ilonas Brūveres stiprais stāsts: Man likās, ka dzīvei vairs nebūs turpinājuma

    Dzīvesstāsti
    Evija Kalnbērza
    21. maijs, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Matīss Markovskis
    Filmu un televīzijas raidījumu režisore, scenāriste, kostīmu māksliniece, publiciste un žurnāliste Ilona Brūvere pirms gada it kā pavisam viegli izslimoja Covid-19, taču ar tā sekām – smagām un mokošām – cīnījās ļoti ilgi. Tikai tagad viņa pamazām sāk atgūties un ir gatava par to runāt.

    Pārslogotā jūtu pasaule

    «Meklējot cēloni un skaidrojumu, kāpēc nonācu līdz šādam stāvoklim, kopā ar ģimenes ārsti visu detalizēti izrunājot un pārbaudot analīzes, nācās secināt, ka tā saaukstēšanās, ko pārslimoju Ēģiptē, ir bijusi inficēšanās ar koronavīrusu. Izrādās, visas slimības, kuras cilvēks iepriekš nav apzinājies, pēc izslimota Covid-19 var pēkšņi izpausties maksimāli smagā formā. Lai kā man negribētos par to runāt, jāatzīst, ka savā mūžā esmu daudz pārdzīvojusi Man nācies tikt galā ar daudziem pārbaudījumiem, manā dzīvē ir bijuši vairāki traģiski notikumi. Šī ir trešā reize, kad pienāku pie robežlīnijas, aiz kuras liekas, ka vairs nekā nebūs.

    Man agri nomira vecākais dēls. Tā bija pirmā reize, kad piedzīvoju ļoti smagu depresiju – tu vairs nespēj pakustēties un vairs neko nejūti. Man likās, ka dzīvei vairs nebūs turpinājuma. Vēlāk smagi pārdzīvoju desmit gadu ilgo emigrācijas laiku Federatīvajā Vācijā un šķiršanos no man tuviem cilvēkiem.

    Katras atvadas man bija kā nāve.

    Mana pirmā ģimene izjuka. Arī otrā laulība Vācijā izira. Bija astoņdesmito gadu vidus, un es vairs neticēju, ka jebkad varēšu atgriezties mājās, Rīgā. Lai sevi nesāpinātu, apzināti izvairījos no latviešu sabiedrības. Domāju, sapņoju un runāju tikai vāciski un uzturējos vācu sabiedrībā, lai mana trauslā pasaulīte nesabruktu.

    Atmodas sākumu piedzīvoju vācu sabiedriskajā televīzijā, atceros to kā neticamu notikumu. Vēl kādu laiku šupu turpu no Rīgas braukāju uz Hamburgu, Minheni un Frankfurti pie Mainas, lai pabeigtu iesāktos darbus, bet vēlāk jau pavisam atgriezos Latvijā un atsāku darbu savā mīļajā Rīgas Kinostudijas dokumentālo filmu studijā. Mums izveidojās labs radošais tandēms ar kinooperatoru Dāvi Sīmani…  Paralēli tam kopā ar filozofu un žurnālistu Ilmāru Latkovski izveidojām jaunu nedēļas laikrakstu Nakts, kas ik ceturtdienu iznāca laikraksta Diena paspārnē, un tā tirāža sasniedza pat 35 tūkstošus eksemplāru. Bija aizraujoši, bet – arī pēc tam bieži vien esmu atradusies ilgstošās stresa situācijās gan privātajā dzīvē, gan darba attiecībās.

    Bija depresijas epizodes, turklāt esmu tā audzināta, ka – vienalga kā, bet man pašai jātiek galā ar to, kā jūtos.

    Tomēr… neārstēta depresija nozīmē, ka cilvēka emocionālā un jūtu pasaule tiek ilgstoši pārslogota.

    Jā, acīmredzot tas viss ir krājies, lai izlauztos kā dzīvībai bīstama slimība pēc tobrīd šķietami viegli izslimota kovida. To secināja arī ārsti. Pat pēc atgriešanās no Ēģiptes man atkal nācās piedzīvot satraukuma pilnu posmu! Pasūtītājam nodevu pabeigtu darbu, un mums radās nesaskaņas, vai, precīzāk sakot, pāpratums. Vēlāk viss noskaidrojās un atrisinājās, bet sākumā es par to ļoti pārdzīvoju. Tā bija pastiprināta slodze maniem nerviem. Iespējams, pēdējais piliens, blakus apstāklis, lai  smagi saslimtu.»

    Visu Ilonas Brūveres stipro stāstu lasi žurnālā Ievas Veselība, kurš tirdzniecībā pieejams no 21. maija.

    • Normunds Zušs: «Kad man būs 60 gadu, varbūt nopirkšu čoperi, atlaidīšu lielu bārdu un dārdināšu pa pasauli.»
    • Latvijas izlases hokejista Mārtiņa Dzierkala vecāki Aija un Jāzeps, kas izaudzinājuši deviņus pašu bērnus, divus adoptētus un divdesmit audžubērnus
    • Kurzemes neoklasicisma pērles Nurmuižas atjaunotājs Oļegs Fiļs: «Kad ar pirkumu palielījos Imantam Lancmanim, viņš atbildēja: «Jauki, Oļeg! Tas būs jūsu mūža darbs!»
    • Pianists Andrejs Laukmanis: «Konservatoriju beidzot, viens man bija pilnīgi skaidrs – skolotājs nekad nebūšu.»
    • Ināra un Aivars Kalnarāji: «Esam ļoti garlaicīgs pāris – visu mūžu viens vīrs, viena sieva, nekādu publisku skandālu un drāmu.»
    • Garīgā dziedniece Inese Kanapole: «Ja mājās iemitinājusies astrālā būtne sliņķis, tad no rīta negribas celties, ir slinkums tīrīt māju, ravēt dārzu.»
    Ievas Stāsti №10

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē