Derības vieglatlēte un bitenieks noslēguši kādas sporta balles jestrumā. Abi vienojās – ja Laura Eiropas čempionātā iekļūs pirmajā sešniekā, Uģis viņai uzdāvinās paša ceptu medus kūku. Ja ne – sportistei viena diena būs jānostrādā dravā vai dravas mājā. Kaut vai pie grīdas mazgāšanas! Uģis, kurš savulaik pats nodarbojies ar vieglatlētiku un strādājis arī par sporta žurnālistu, tagad atzīst – jau slēdzot derības, paredzējis: droši vien būs zaudētājs, jo Ikauniece tomēr ir pasaules līmeņa sportiste.
Tā kā Laura Latvijā nav bieža viešņa, jo pārsvarā trenējas cituviet, pagāja ilgs laiks, līdz sportistei un biteniekam izdevās salāgot savas ikdienas gaitas un beidzot satikties. Turklāt derībās tika zaudēta ne jau bodē pirkta kūka, bet pašcepts kārums. «Tā ir jāuzcep, viena diena nepieciešama, lai ievilktos, un smeķi medus kūka tur tikai trīs dienas. Konditorija man ir gēnos. Tāpat kā bišu būšanas. Un tās abas ir cieši saistītas,» lepojas Uģis.
Viņš piebilst: «Savulaik biškopja arodu izvēlējos, jo mana mīļotā tante Marta kopa vairāk nekā 100 bišu saimju. Pie viņas bērnībā arī dabūju to biškopības dzirksti un mīlestību pret bitēm. Pie Martas tantes es uzaugu arī starp tortēm, jo viņa tās pēc pasūtījuma cepa. Arī mana mamma Julianna ir izcila gardumu cepēja.»
Vēl pirms pirmā sniega Uģis savu viešņu beidzot pārsteidza pat ar divām kūkām.
«Labs nāk ar gaidīšanu un dubultā. Lielo un ierasto medus kūku meistaroju pats, bet mazā, smukā tapa kopdarbā ar slaveno šefpavāru Lauri Aleksejevu, ar kuru maini saista zemļaku būšana – viņa tēvs nāk no Varakļāniem. Turklāt kā gan Lauris var atteiksies kaut ko uzdāvināt Laurai!» nosmej dravnieks.
Uģis Lauru ar tēju, kūkām un bitenieku uzpariktēm pieņēma savā saimniecībā Rīgā, kur ieziemotas 35 viņa bišu saimes. Kad Laura uzzināja, ka smukā, mazā kūka ir nevis veikalā iegādāta, bet gan radīta kopā ar Lauri Aleksejevu, nopriecājās ne pa jokam. «Abas kūkas bija lieliskas – katra ar savām garšas niansēm. Uģi, Lauris var droši ņemt tevi darbā, ja tu tādas medus kūkas vari uzcept,» atzina Laura.
Sportiste neslēpa, ka pirms ierašanās bitenieka saimniecībā viņa mazliet baidījusies. Vieglatlēte teic, ka kukaiņi nav viņas iemīļotie lidojošie objekti. «Līdz šim pat nespēju iedomāties, ka varētu pieiet klāt, kur nu vēl stāvēt pie bišu stropa. Bet Uģis mani iedrošināja un aizvilināja līdz bitēm. Brīnumaini! – bailes pazuda,» saka Laura un atzīst – šis varētu būt viņas šā gada lielākais piedzīvojums, kas nav saistīts ar sportu.