Skatuvi reiz izvēlējās arī Lilijas Sniedzes un Ramona Kepes meita Ieva. «Ievu no četru gadu vecuma vedām uz daiļslidošanu, viņa slidoja bērnu baletā pie Ievas Grotusas, piedalījās sacensībās, tika līdz sporta meistaram, bet muzikālie gēni izrādījās stiprāki. Ieva pabeidza mūzikas skolu, iestājās Konservatorijā, pēc tam vokālās prasmes papildināja Dānijā un Austrijā,» meitas radošo ceļu iezīmē Ramons Kepe. «1989. gadā Ieva kļuva par Muzikālā teātra, kā tolaik sauca Opereti, solisti. Mēs ar Liliju tad vēl dziedājām, visi trīs bijām vienā teātrī.
Ieva pārņēma visas Lilijas lomas izrādēs, kas bija repertuārā, dziedāja grāfieni Moricu, Silvu.
Septiņās Operetes teātra sezonās Ieva nodziedāja piecpadsmit galvenās partijas, bet Silva ir visu trīs paaudžu loma. To dziedāja vecmāmiņa Emma Ezeriņa, māte Lilija Sniedze un meita Ieva Kepe. Pirmā izrāde Operetē Ievai bija Zilā maska, kurā man bija viņas varones kalpa loma. Gaidot savu izgājienu, uztraukumā par Ievu biju bailēs gandrīz sastindzis,» atceras Ramons Kepe.
«Kad 1995. gadā teātris sāka jukt, Ieva aizgāja uz Operu. Sākumā dziedāja korī, bet jau pēc gada kļuva par solisti, režisori viņai uzticēja titullomas operās Aīda, Turandota, Salome. Ievai veidojās ļoti veiksmīga karjera, bet tad radās vairogdziedzera problēmas. Vajadzēja operēt, gadu nevarēja dziedāt. Pēc tam Ieva izturēja atestāciju, komisija viņai iedeva augstāko kategoriju. Viss it kā bija labi, balss skanēja, bet operācija bija atstājusi psiholoģisku iespaidu – Ieva vairs nespēja atgriezties uz skatuves. Divdesmit gadi solokarjerā bija aizvadīti. Operā ienāca jauna dziedātāju paaudze, un Ieva izlēma aiziet. Andrejs Žagars lūdza, lai viņa izrādēm Ieva ir asistente. Tam darbam viņa piekrita un palika Operā.»