Vēl grūtāk nekā aizbraukt
Finanšu krīzes dēļ skaistumkopšanas zīmola Kolonna izveidotāja uzņēmēja Ieva Plaude visu pārdeva, norēķinājās ar kreditoriem un pārcēlās uz dzīvi Vācijā, lai svešumā sāktu visu no nulles. Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, un viņa ir nolēmusi atgriezties mājās Latvijā. Sarunā ar PDz Ieva atzīst – mūsdienu steidzīgajā ritmā daudz jāstrādā, lai tiktu līdzi jaunajiem, tādēļ arī gada nogale rit steidzīgi – no lidostas uz lidostu.
«Mana darba ikdiena ir tāda: ir bizness Vācijā, Londonā un Tallinā, un beidzamajos piecpadsmit gados pārlidojumu biežumā es varētu sacensties ar dažu stjuarti,» teic viņa. «Rīga pa šiem gadiem kļuvusi par Baltijas galveno lidostu ar labu un ērtu satiksmi uz visām Eiropas valstīm, un tas arī ir viens no iemesliem, lai šogad īstenotu sapni – sauktu Latviju atkal par savu galveno mājvietu.»
Ieva ir atklāta: «Atgriešanās no emigrācijas ir sarežģīta. Arī tad, ja prombūtnes gados sakari ar Latviju nav bijuši pilnībā sarauti, ir emocionālas un psiholoģiskas problēmas.
Tu pa gabalu esi iztēlojies dzimtenes burvību un zīmējis tās sejā ideālus vaibstus. Bet atgriežoties saproti, ka dzimtene ir itin labi iztikusi bez tevis…
Dzīve gājusi uz priekšu, ir jaunas ielas un ceļi, jauni notikumi, cilvēki un pasākumi, un tev tajā visā jāiekļaujas. Neslēpšu, ka tāpēc brīžiem jūtos gan vientuļi, gan nedroši… Atgriešanās mājās ir pat grūtāka nekā aizbraukšana. Dažbrīd jokoju: tagad pa īstam mani saprastu tikai Rainis un Aspazija, kuriem noteikti bija līdzīgas izjūtas, atgriežoties no trimdas.»
«Parasti cilvēki brauc kaut kur, lai meklētu sevi. Savukārt es atgriezos mājās, lai izprastu savu vietu dzimtas vēsturē, kārtīgi izpētītu tēva mākslinieka un scenārista Arnolda Plauža atstāto mantojumu un būtisko tā kodolu nodotu dēliem un mazdēliņam. Tagad, ar laika atstarpi lasot tēva dokumentus, jūtu arī Arnolda nebeidzamo cīņu pašam ar sevi mūža garumā un cenšos izprast Vīrieti,» teic Ieva.
Vairāk domā par veselību
Ievas dzīvē bijis arī kāds nopietns pārbaudījums – daudz smagāks par biznesa zaudēšanu. Pirms divarpus gadiem viņa pārcieta krūts vēža operāciju. Šo faktu viņa pagājušajā gadā atklāja intervijā žurnālam Ieva. Vaicāta, kādas atziņas nesis šis grūtais laiks, Ieva saka: «Ar milzu pateicību katros Ziemassvētkos atceros Latvijas Onkoloģijas centra māsiņas un dakterus. Vairāk piedomāju par savu veselību, cenšos sportot un skaitīt ikdienā nostaigātos soļus.» Neizpaliek arī gluži sievišķīgas rūpes par sevi.
«Atzīšos – esmu skaistumkopšanas procedūru heavy user (pārmērīga lietotāja – PDz) un nelaižu garām nevienu iespēju izmēģināt kādu jaunu masāžu vai sejas procedūru,» saka viņa.
Ieva ikvienu aicina novērtēt arī mazos dzīves priekus – katru saulesstaru gada tumšākajā laikā.
«tumšie mēneši Latvijā prasa stingru raksturu un gribasspēku, lai saglabātu optimismu dienās, kad saule parādās tik reti. Tāpēc šajā laikā katra stunda saulītē vai vismaz dienas gaišumā nāk par svētību veselībai,» atgādina viņa.