Kampānu ģimene – Ieva, Reinis un Emma īsi pirms Lieldienām atgriezās no kopīgā ceļojuma Spānijā, kas izvērtās par lielu vilšanos tieši Ievai, jo visas rūpes gūlušās tikai uz viņas pleciem: «Mana viedokļa nebija, manis tur nebija, vienam vajag tur, otram vajag tur, es pa vidu, man jāskrien, tas ēdīs to, tas ēdīs šito…»
Ieva atzīst, ka nebija gaidījusi attiecību saspīlējumus, kas ceļojuma laikā ģimeni piemeklējuši. Ņemot vērā šo ne visai veiksmīgo pieredzi ar ceļošanu kopā, Ieva paziņo Reinim un Emmai, ka ieplānotajā braucienā uz Aušvici gribētu doties viena, lai izbaudītu tieši to, ko vēlas viņa.
Reinis atzīst, ka laiku atpakaļ nevar pagriezt, tikai mācīties no šīs kļūdas uz priekšdienām.