Ieva Brante uzsver, ka abu liktenīgā satikšanās bija nejauša un neplānota, kas bieži vien ir labākais veids, kā sākt attiecības: «Viss notika ļoti dabīgi, jo mēs neviens tā īsti ne meklējām, ne gaidījām kaut ko. Pirmkārt, tas notika pavisam negaidīti. Tas bija, kā tu saki tu gatavojies un sēdi nu tik būs, un ir čiks un nekā nav. Tu esi kāds tu esi bez maldiem un viltus, un esi tāds atvērts, un tev pretī tāds pats cilvēks. Ziniet tādam cilvēkam ir laimīga pasaule apkārt, bet īgnam cilvēkam vislabākā lieta pasaulē liksies īgna.»
Ieva uzskata, ka mūsdienās vērtību šūpoles ir ļoti nestabilas, un cilvēkiem grūti definēt, kas ir tas, ko viņi patiesībā vēlas.
Tomēr tas nav stāsts par pašu Ievu – viņa Māri satika laikā, kad abiem bija pilnīgi skaidrs, ko viņi vēlas un sagaida no otra cilvēka. Ieva atklāj arī, kas viņai ir svarīgākais: «Man kā sievietei ir ļoti svarīga attieksme pret mani, lai šis cilvēks ir uzticams, drošs, gādīgs, lai šis cilvēks ir līdzvērtīgs sarunu partneris. Mums ne vienmēr jāskatās ir vienam uz otru kā skaistā bildē, bet mums ir jāskatās vienā virzienā. Tā ir tā izpratne par savstarpējo cieņu un godīgu attieksmi.
Nekas nekad nebūs veiksmīgāks par sarunu divatā.
Draudzība sākas ar pļāpāšanu, ar sarunāšanos un kad mēs sēžam un runājot stundām. Noteikti katrai ir bijusi situācija, kad mēs sēdējām un visu nakti izrunājām. Pilnīgi neplānoti, pie alkohola vai pie kūkas, vai ar ūdens glāzi, vienalga – tā bija saruna. Mēs tik ļoti skrienam, ķeram un grābjam, strādājam, darām, vēl šo to, bet ko nedarām – mēs nerunājam.»
Ieva ir stingri pārliecināta, ka svarīgākais attiecībās ir spēja uzticēties un godīgi sarunāties.