Intervija publicēta žurnālā Ieva 2017. gada 49. numurā.
– Jūs nākat no dzimtas, kurā ir daudz ar kultūru saistītu cilvēku. Tas liek justies īpaši?
– Drīzāk jūtos par to pateicīga. Mana mamma bija teātra zinātniece, tāpēc jau no bērnības biju pieradusi, ka apkārt ir aktieri, rakstnieki, dzejnieki. Tas, ka cilvēks bija izdarījis kaut ko kultūrvēsturiski nozīmīgu, man šķita gan jauki, gan arī dabiski