Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ieva Adamss vienmēr bijusi diezgan tieša un atklāta, un tāda ir arī viņas saruna žurnālā Pērle. Saruna tik daudzšķautņaina un, protams, arī par seksu. Uz jautājumu, vai iespējama laime bez seksa, Ieva atbild visai pārsteidzoši: «Manuprāt, sekss ir stipri pārvērtēts. Tikko man bija instagrama ēters par to, ko darīt, ja negribas. Nu, un kur tad ir problēma?!
Atslēgvārds šeit ir gribēt, nevis vajadzēt. Gribu – daru, negribu – nedaru.
Kāpēc jāpārdzīvo, ja negribas? Sieviete pirms pāris mēnešiem laidusi pasaulē bērnu un pārdzīvo, ka libido nav atgriezies. Mīļais Dievs, ļauj taču sev atpūsties! Bet, nē, mēs burtiski izvarojam sevi, pūloties sasniegt šo sevis labāko versiju! Apstājieties tak reiz sevi mocīt!
Es pati esmu lielisks piemērs šādai sevis izvarošanai. Vēl biju oficiāli precējusies, jau biju nonākusi depresijā, sākušās veselības problēmas, dzīvība pamazām aizplūda prom no manis. Nevarēju naktīs gulēt, tāpēc dienā nebija enerģijas ēst, pamazām miru nost. Vīrs izlikās, ka neredz. Nesen, starp citu, viņš man par to atvainojās – teica, ka toreiz neko neesot sapratis, domājis, ka man ir slikts garastāvoklis. Varētu pasmieties, ja nebūtu tik traģiski. Bet nu labi. Tas, ko gribu pateikt, – esot uz izdzīvošanas robežas, man, dabiski, nepietika enerģijas gribēt seksu, savukārt vīram nebija problēmas man to pieprasīt un arī dabūt. Jo es apzinīgi turpināju pildīt tā saukto sievas pienākumu – vari iedomāties? Līdz brīdim, kad man tika konstatēts audzējs, kas vēlāk arī tika izoperēts. Toreiz ginekoloģe teica: «Skatos, jūs vairs nemīlat savu vīru! Ja turpināsiet darīt to, ko negribat, tiksimies morgā.» Tāda jokupēteriene!»
Šādu stāsta pagriezienu, domājams, neviens nebūs gaidījis. Vienmēr smaidošā, smejošā un harismātiskā Ieva Adamss, no kuras staro seksapīls un pašpārliecība. Taču, izrādās, ir bijis arī šādi… Rodas jautājums – un kas notika tālāk? Ieva tikpat atklāti turpina: «Kāds ir stāsta turpinājums? Izgriezu audzēju un acumirklī izšķīros!
Skaidrs, ne jau visi negribēšanas stāsti ir tik šausmīgi kā manējais. Reizēm sieviete elementāri aizmirst par to, kas viņai zem jostasvietas. Bet tur ir dibens, tur ir gurni, kur sakrājas un sastāvas enerģija, sāpes un traumas, dusmas un asaras.
Laiku pa laikam tas ir jāizkrata ārā! Jā, tieši tā – katru dienu kādas piecas minūtes ieslēgt muzonu un izkratīt gurnus kā tādai black mama.
Un apzināties, ka ķermenis zina un saprot visu. Viņš vienmēr cenšas tev palīdzēt. Katru tavu sirdssāpi, katru neizraudāto asaru, katru norīto krupi un neizkliegto vārdu tas ieslēgs kādā orgānā un uztaisīs tam apkārt nocietinājumu, tā tevi sargājot. Ar gadiem jūti, ka smaguma sajūta pieaug, bet tā jau it kā viss ir normāli. Dzīvot var, un tu dzīvo – ja tā var teikt.»
No kurienes Ievai šīs zināšanas par sevi, savu ķermeni un to, kā būtu labāk? Izrādās, viņa šobrīd studē tantru! Ieva: «Jā, un vārds tantra nezināšanas dēļ daudziem asociējas ar seksuālām praksēm, sektantismu, bet patiesībā neotantra – tā, kuru savulaik ieviesa skolotājs Ošo, – ir jaudīgs psiholoģisku un ķermeniski orientētu prakšu kopums, kas palīdz dziedēt dziļākās traumas un nonākt līdz savam patiesajam es. Un gūt patiesu prieku no dzīves! Domāju, tā nav nejauša sagadīšanās, bet dievišķā plāna sastāvdaļa, ka, tiklīdz izkārpījos no depresijas un destruktīvajām attiecībām, pirmais, ko izdarīju, – aizbraucu uz tantras festivālu. Tā arī sākās mans ceļš pie sevis.»
Visu sarunu ar Ievu Adamss lasi digitālajā žurnālā Santa+ un jaunākajā žurnāla «Pērle» numurā!
