«Meita teica, ka gribētu noskūt sev deniņus, un es atbildēju – uz priekšu!» PDz saka Ieva Adamss. Tagad Umas matu garums vienā galvas pusē ir tikai daži milimetri. «Mums mājās bija vīra matu griežamā mašīnīte – pieci milimetri, un bērns laimīgs. Lai savaldītu Umas matus, frizierim rūpīgi jāpiestrādā. Kamēr meistars nav pieejams, izlīdzamies, kā varam. Šobrīd meita izskatās tik labi kā nekad – mati tik skaisti krīt uz vienu pusi! Es tur kaut ko vēl piegraizīju, cik nu pratu,» par atvases jauno frizūru teic Ieva.
«Kad darbojos ar mašīnīti, meita ieminējās: «Iedomājies, cik daudzas mammas tavā vietā kristu histērijā…» Pasmējāmies, un teicu – tie taču ir tikai mati. Ja kas, ataugs. Tagad jūtos kā labākā mamma pasaulē,» pasmaida viņa.
«Vasarā abas izdomājām, ka jānokrāso rozā matu gali, un bija patiešām smuki. Man nav pretenziju pret šādiem eksperimentiem. Šobrīd meita – kā jau mākslinieciskas dabas cilvēks, kas nezīmē tikai tad, kad guļ, – plāno mums abām saderīgu tetovējuma motīvu, un man tas šķiet tik sirsnīgi! Uz vispārējo trakulību fona, ko cilvēki mūsdienās dara ar savu ķermeni, tās ir maigas bērnu spēlītes. Vēl Uma reizēm fantazē par tuneļiem ausīs, kas, man šķiet, arī piederas viņas dabai.
Manuprāt, vecākiem nevajadzētu lieki satraukties par šādām stila izpausmēm, ja vien tās nekļūst par apsēstību.
Tomēr turēt roku uz pulsa vajag, lai saprastu, vai pusaudzis šādā veidā nerisina kādas iekšējās problēmas. Skolās, piemēram, augstu vilni sita sevis graizīšana, īpaši meitenēm. Šausmīga tendence, kas norāda – tā saucamie trendi var būt saistīti arī ar psiholoģisko pašsajūtu, ne tikai vēlmi izskatīties mūsdienīgi.
Bet mati tiešām nav ausis, tie ataugs,» atgādina Ieva. «Bērniem un pieaugušajiem ir jāsaprot – cilvēka ķermenis ir viņa privātīpašums, un otram tur nekas nav sakāms. Svarīgākais ir tas, kā es savu ķermeni baroju un trenēju, cik veselīgs tas ir. Par to arī ir vērts satraukties, nevis par ārējiem izrotājumiem.»