Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Mūziķis un dīdžejs Horens Stalbe bija sajūsmā, kad raidījuma veidotāji piedāvāja viņam filmēties Armēnijā, jo tur dzīvo viņa tuvākie radinieki. «Kad šķērsoju robežu, pirmā doma bija pieskarties zemei. Jā, neslēpšu, es bučoju sava tēva dzimto zemi,» atzīstas Horens.
«Būdams Armēnijā, beidzot sapratu, kāpēc esmu tāds, kāds esmu. Man patīk apskauties, sabučoties ar cilvēkiem, esmu ļoti atvērts, bet latviešu sabiedrībā tā dara retais, tāpēc reizēm pret mani izturas rezervēti. Savukārt Armēnijā visi cilvēki ir tādi,» stāsta Horens.
Viņš pats ir dzimis Latvijā un par Armēniju zina vien no mammas – latvietes – stāstītā.
«Visu laiku gaidīju iespēju, kad varētu turp aizbraukt. Jau no bērnības zināju, ka esmu pēc savas izcelsmes armēnis. Sastopot armēņus šeit, Latvijā, bet vēl vairāk, būdams Erevānā, apjautu, ka šiem cilvēkiem ir cita pasaules uztvere un saskarsmes veids.» Horens piebilst, ka arī viņam tik tuvais mūzikas stils regejs lieliski atbilst armēņu temperamentam. «Piemēram, Francijā regeju lielākoties spēlē tur dzīvojoši armēņi,» tā Horens. Ceļojuma laikā viņš uzzināja, ka Armēnijā ir arī ļoti izkopta džeza kultūra.
Iebraucot Erevānā, Horens sazinājās ar Latvijas vēstniecību Armēnijā, lai uzzinātu, kur meklēt savus radiniekus.
«Mans tēvs Erevānā bija zināms cilvēks, un arī viņa vārds bija Horens. Tētis jau ir miris, un es aizgāju apraudzīt viņa kapavietu.
Nebija ilgi jāmeklē, jo atradās turpat pilsētas kapos. Mūsu radurakstos ir vairāki Horeni, arī mans dēls un mazdēls. Armēnijā iepazinos ar savu māsu, kura ir par mani vecāka, un viņas dēls arī ir Horens. Viņa brālēns, mana mirušā pusbrāļa dēls, nosaukts šajā vārdā! Ar puišiem, kuriem esmu onkulis, izveidojās īpaši labas attiecības, lai gan pirms ceļojuma uztraucos, kā radinieki mani uzņems. Taču jau tad mani armēņu draugi, kas dzīvo Rīgā, teica: «Tu neuztraucies! Viņi ir armēņi! Viņi priecāsies tevi satikt.»
