«Ģimene pilnīgi noteikti pieder pie manas dzīves lielajām veiksmēm. Kāpēc man iekrita acīs Sintija? Zināju, ka viņa ir Rīgas skaistākā meitene, bet ne tāpēc viņu uzrunāju, un pēc tā notikuma jau bija pagājuši vairāki gadi. (Guntara sieva Sintija Jenerte – titula Mis Rīga pirmā ieguvēja 1988. gadā – L. B.) Ja uzreiz pēc tam būtu viņu uzrunājis, es būtu viens no daudzajiem, kas tiktu atšūts. Sintija to meistarīgi prata izdarīt. Mūsu iepazīšanās notika Arņa Medņa dibinātajā mūzikas klubā Cita opera, kas atradās Raiņa bulvārī. Es gāju iekšā, Sintija gāja prom. Mūzikas izdevējs Arvīds Mūrnieks, kurš arī tur bija, teica, ka Sintijai nākamajā dienā ir dzimšanas diena. Man bija mazā Black Velvet viskija pudelīte, ko tajā pasākumā, kas bija Medņa albuma ar tādu nosaukumu prezentācija, visiem dalīja. Es alkoholu nelietoju un uzdāvināju pudelīti Sintijai. Skaitījās, ka tajā brīdī mēs iepazināmies.
Nākamajā reizē atkal satikāmies Citā operā Igo albuma prezentācijā. Tieši tobrīd Sintija bija atgriezusies no Amerikas, kur kādu laiku bija padzīvojusi. Varēju jau sasveicināties kā ar zināmu meiteni un kaut ko parunāt. Pie bāra satikāmies, un es viņai pajautāju: «Kā tev klājas?…» To Sintija vienmēr atceras. Viņai šķitis, ka pēc ilgiem laikiem tā pajautā kāds, kuram patiešām tas interesē. Un tā arī bija, jo man bija sajūta, ka aiz viņas ļoti pievilcīgās ārienes un titula slēpjas dziļāka būtība. Es kā mākslinieks zinu, cik tāds tituls, kas jānes visu mūžu, ir smags, jo visu laiku tevi vēro un vērtē, skatās kā caur palielināmo stiklu, katram ir viedoklis, un tas nomāc.»
Visu rakstu lasiet žurnāla «Ievas Stāsti» jaunajā numurā vai portālā «Santa+».