Guntars Račs atklāj savas dzīves spilgtākos mirkļus: Mūs apkalpoja 7 viesmīļi vienlaikus

Pilngadību nosvin ar vērienu

«Cik atceros, dzimšanas dienas esmu svinējis vienmēr. Bērnībā par to, protams, parūpējās mamma un vecmamma. Mitinājāmies komunālajā dzīvoklī, un mums uz četriem cilvēkiem bija tikai viena istaba. Tāpēc nekādas lielās svinības tās nebija,» PDz pavēsta Guntars Račs, kuram 60. dzimšanas diena iekrīt otrdien, 25. martā.

Plašākas svinības sākušās, kad Guntara mammai Liepājā piešķīra jaunu dzīvokli. «Tad varēja uzaicināt arī klasesbiedrus un tuvākos draugus, kurus cienāju ar limonādi un kādu mammas pagatavotu kūku,» atminas Guntars. No jaunības laikiem spilgtākā bijusi 16. dzimšanas diena. «Pašam sava pase, iespēja iegādāties cigaretes.

Atceros, ka todien gāju pa Liepājas dienvidrietumu rajonu ar cigareti zobos un plati atpogātu mēteli.

Šķita, ka lielā dzīve beidzot ir sākusies,» smaidot atceras Račs. Lielā mērā tā arī bijis, jo viņš iestājies mūzikas skolā, mammu nebrīdinot. «Pēc tam jau sākās pirmie koncerti un muzikanta raibā dzīve,» norāda jubilārs.

Apkalpoja septiņi viesmīļi vienlaikus

Par savu pirmo lielo jubileju Račs uzskata 40. dzimšanas dienu. «To kopā ar savu mīļoto sievu Sintiju un viņas brāli Ralfu atzīmēju Londonā. Aizgājām uz mūziklu Mamma Mia un vakariņojām viesnīcas Savoy glaunajā restorānā. Pirmo reizi mūžā izvēlējāmies tā dēvēto degustācijas maltīti. Mūs apkalpoja septiņi viesmīļi vienlaikus. Tas bija kaut kas. Gribējās kaut ko mazāk ierastu. Tā ir īpaša vieta, ne velti tur šobrīd saimnieko pasaulslavenais šefpavārs Gordons Remzijs,» teic jubilārs.

Nākamās spilgtākās atmiņas Guntaram ir par 50. dzimšanas dienas svinībām, kurām par godu ticis organizēts koncerts Arēnā Rīga.

«Tur bija visi, ar kuriem kopā esmu paveicis ko patiešām nozīmīgu mūzikas laukā. Bija Raimonds Pauls, Prāta vētra, Zodiaks, Olga, Ainars Virga, Ance Krauze, Andris Ērglis, bet bet, Dzeguzīte, koris un vēl daudz citu.

Paldies Elitai Mīlgrāvei, kura mani iedrošināja un organizēja šo pasākumu. Toreiz no kultūras ministres Daces Melbārdes saņēmu ministrijas augstāko apbalvojumu – pateicības rakstu par ieguldījumu latviešu mūzikas attīstībā. Tas bija skaisti,» priecājas Guntars, atzīstot, ka vēl pirms koncerta ar draugiem un radiem bijuši arī restorānā. «Vispār ir jau mazliet dīvaini priecāties 25. martā, jo tā tomēr ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kad jāizkar sēru karogs,» atgādina Račs.

Aizvadītais gads bijis izaicinājumu pilns

Mūziķis atzīst, ka šobrīd nav vairs tik viegli sadzīvot ar gadu skaitli pasē. «Bet es cenšos par to nedomāt. Patiesībā mācos no sava dzīves neoficiālā skolotāja – Maestro Raimonda Paula. Viņš man ir paraugs daudzās lietās. Gan tajās, kā reaģēt uz apmelojumiem, gan tajā, kā pieiet savam darbam un veidot attiecības ar kolēģiem. Centies būt labākais visā, ko dari, un nekad nepievil kolēģus un mīļotos. Tik vienkārši un reizē sarežģīti. Paulam tūlīt būs 90, bet viņš koncertē un plāno koncertus. Cenšos darīt tieši tāpat – kamēr radu, tikmēr dzīvoju,» 60. jubilejā pavēsta Račs.

Par aizejošo dzīves gadu mūziķis atzīst: «Tas bija izaicinājumu pilns. Bet tāda jau ir visa dzīve. Ir teiciens – ja vēlies sasmīdināt Dievu, saplāno mūžu. 

Tad nu sanāca, ka pagājušajā gadā Dievam bija, par ko pasmaidīt.

Taču mani maz interesē tas, kas ir bijis. Mani interesē tas, kas ir un kas vēl būs. Ar tādu skatu arī veros uz saviem sešdesmit, labi saprotot, ka vēl pieci gadi un varēšu oficiāli doties pensijā. Pašlaik vēl par to pasmaidu, bet tie pieci gadi aizritēs kā piecas dienas. Laiks manos gados skrien ātrāk. Pie tā gan grūti pierast,» atzīst mūziķis.

Sieva atbalsta it visā

«Ja man jautā, kad savā dzīvē esmu juties vislabāk, es noteikti gribētu atzīmēt laiku, kad satiku Sintiju, kura ir mana vienīgā un īstā jau 25 gadus,» pavēsta Račs, kura sieva ir pirmā skaistumkonkursa Mis Rīga 88 uzvarētāja Sintija Jenerte. «Šī labā sajūta, ka esi atradis savu cilvēku, kura atbalsta vis un kuram uzticies pilnībā… Tā nekad nav pārgājusi,» nosaka Račs.

Viņš tic un cer, ka nākamie gadi būs vēl labāki un fiziskais izskats un spējas nebūs šķērslis, lai turpinātu ņemt no dzīves visu to labāko. «Bet kaut ko jēdzīgu dzīve dod tikai tiem, kas ne tikai to vēlas, bet arī smagi strādā, lai tas notiktu,» sapratis jubilārs. Uz jautājumu, kādas dāvanas cer saņemt 60. jubilejā, Guntars atbild: «Pārsteigt mani ar dāvanām būs pagrūti, bet es zinu, kā jūs varat mani iepriecināt – ziedojiet kaut nedaudz Ukrainas aizstāvjiem. Jo viņi lej savas asinis arī par mums.»