«Savulaik esmu piedzīvojis agresiju. Tās dēļ man bijis jālec ārā no tramvajiem vai, ejot pa ielu, jāklausās draudi, ko saka cilvēki lēni garām braucošā mašīnā,» par savu ikdienu Rīgā stāsta frizieris Pērs.
«Man svarīgākais būtu, lai es tiktu uztverts un vērtēts kā cilvēks, nepieminot manu seksuālo orientāciju. Lai netiktu noniecināts pats svētākais, kas man ir – mīlestība pret otru cilvēku. Lai par to neņirgātos un neizteiktos nievājoši. Tas ļoti aizvaino, ja manu mīlestību uztver par tieksmi, nevis emociju,» norāda viņš.
«Man jau desmit gadu ir pastāvīgas attiecības. Neesmu tik romantisks, lai man gribētos kāzas, bet juridiski sakārtot attiecības vēlētos – lai izvairītos no ikdienišķām problēmām. Piemēram, kad biju apdedzis un nokļuvu reanimācijā, manam dzīvesbiedram nesniedza par mani nekādu informāciju. Jo viņš oficiāli neskaitījās mans ģimenes loceklis,» atminas frizieris.
Citi lasa
Reportāžu no Rīgas praida skatiet žurnālā «Privātā Dzīve»!