Dziedātājs un populāru dziesmu autors Mārtiņš Freimanis 7. februārī būtu svinējis 43. dzimšanas dienu, bet viņam mūžīgi būs par desmit gadiem mazāk. Mārtiņa māsa Ilze PDz saka – 27. janvārī viņai ir divējādas izjūtas: «Tā ir arī mana vārdadiena, un gandrīz katru gadu no rīta aizbraucu pie brāļa un omītes uz kapiem, nolieku ziedus un braucu atpakaļ uz Liepāju un noskaņojos, lai saņemtu apsveikumus savos svētkos. Vairākus gadus dzīvoju Anglijā, tad nesanāca. Taču šogad bija tieši tā.» Ilze Liepājā strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, bet patlaban ir dīkstāvē.
Atceras liktenīgos notikumus
Atminoties 10 gadus senos notikumus janvāra nogalē, Ilze stāsta: «Mārtiņam nebija labi ar veselību, bet viņu nevarēja pierunāt doties pie ārsta, lai veiktu izmeklējumus. Taču bija brīdis, kad viņu aizvedu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu. Tobrīd strādāju par stjuarti un brīvajos brīžos apciemoju viņu slimnīcā, kur Mārtiņš pavadīja divas nedēļas.
Kad biju pie Mārtiņa, vedu ratiņkrēslā viņu svaigā gaisā, jo viņš vairs nevarēja paiet…
27. janvāra rītā, savā vārdadienā, agri cēlos, lai dotos uz darbu. Piezvanīja Lauris (Mārtiņa draugs dziedātājs Lauris Reiniks – PDz) un raudāja.
Viņš man vaicāja: «Kā? Tu nezini?» Izrādās, ārsts bija zvanījis manai mammai un paziņojis, ka divos naktī Mārtiņš aizgājis mūžībā. Mamma bija tik apjukusi, ka nezināja, kā lai to man pasaka… Viņa bija piezvanījusi Laurim pirmajam. Iepriekšējā dienā, kad apciemoju brāli, viņa veselības stāvoklis bija strauji pasliktinājies. Pirms tam nosapņoju, ka viņš bija izķepurojies, un nedomāju, ka notiks ļaunākais. Lai gan mēs ar mammu bijām runājušas ar profesoru, kurš mums tā arī pateica – brālim atlicis noteikts dienu skaits. Tā arī bija, organisms bija tik ļoti saindējies, ka nespēja vairs cīnīties. Tas bija smags laiks, turklāt tika rīkotas trīs atvadu ceremonijas – Rīgas krematorijā, Liepājas biedrības namā, pēc tam Aizputē kapos.…»
Kādas bērnības atmiņas Ilzei saistās ar Mārtiņu – lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!