Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Ziemu pavadīju Francijas Alpos. Strādāju sezonālu darbu, kas beidzās līdz ar vīrusa ienākšanu valstī,» PDz stāsta Latvijā pazīstamais fotogrāfs un dīdžejs Garjānis jeb Jānis Timofejevs. Viņa atgriešanās dzimtenē saistās ar filmas cienīgiem piedzīvojumiem. Garjānis saka – jebkurā situācijā galvenais ir izturēties ļoti pārliecinoši, nepiespiesti un droši.
«Svētdien pēdējo reizi devos uz darbu un pēkšņi sapratu – ja negribu uz visu vasaru iestrēgt Francijā, steidzami jālaižas prom. Iztīrīju savu Francijā noīrēto istabu, sakravāju mantas un braucu uz Latviju,» atceras fotogrāfs. Gandrīz trīs tūkstoš kilometru garo mājupceļu viņš veica ar kabrioletu Peugeot 207 CC.
«Šī mašīna patiesībā nemaz nedrīkstēja atrasties uz ceļa, taču es veiksmīgi šķērsoju Franciju un Vāciju, un nu auto ir Latvijā.»
«Automašīna bija reģistrēta Anglijā, un es nebiju iecerējis to vest uz Latviju. Iegādājos uz laiku, kad strādāju Francijā, ar domu, ka ziemas beigās turpat arī pārdošu.
Diemžēl pienāca dižķibele, un tas man neizdevās. Jau biju auto noņēmis no uzskaites, nebija samaksāts gada nodoklis un nopirkta apdrošināšana. Nezinu, kādi ir noteikumi par braukšanu bez apdrošināšanas Vācijā, bet, ja tevi noķer Francijā, mašīna tiek iznīcināta un jāsamaksā 5000 eiro liels sods,» atklāj Garjānis. Viņš apzinājies – braucot mājās ar kabrioletu, ļoti riskē.
«No Francijas izbraucu divos dienā un ceļā pavadīju visu nakti, līdz nonācu Vācijā,» atminas Garjānis, kas trīsarpus diennaktis brauca uz mājām. «Iebraucu Vācijā un domāju – nu ir miers, varu mazliet pagulēt. Dažas stundas nosnaudos turpat automašīnā un, kad pamodos, uzzināju – Francija slēdz robežas.
Tātad es izmuku tieši pēdējā brīdī! Ja būtu kavējies vien dažas stundas, palikti tur iespundēts, jo franči aizliedza arī pārvietošanos pa valsti. Šobrīd tur cilvēkiem savas mājas ir aizliegts pamest bez svarīga iemesla. Iziet drīkst tikai ar īpašām atļaujām, norādot, kurp un kāpēc dodies. Cilvēku kontrolei izmanto gan dronus, gan ievērojamus naudas sodus,» stāsta latvietis.
«Pusotru diennakti pazaudēju, mēģinot tikt pāri Polijas robežai. Mēģināju šķērsot vairākās vietās, bet – bez panākumiem.»
«Beigās devos uz prāmi, kas pie Polijas robežas iesprūdušos latviešus atgādāja no Vācijas uz Rīgas ostu. Varu teikt tikai labāko par Latvijas konsulātu, kurš šajā stresainajā situācijā ar satrauktajiem cilvēkiem komunicēja patiešām kruti,» atzīmē Garjānis.
«Kad jau biju nopircis biļeti uz prāmja un ar auto devos turp, Vācijā uz ceļa mani apstādināja policija, turklāt divas reizes,» stāsta Garjānis. Viņš neslēpj – izjutis pamatīgu adrenalīna pieplūdumu.
«Manas automašīnas numuru policija noskenēja, un sistēmā uzrādījās, ka tam nav apdrošināšanas. Nepiespiesti atbildēju – tā nav problēma, jo varu apdrošināšanu tūlīt pat iegādāties.
Kā man to izdarīt? Labi zināju, ka uz ceļa Vācijā to izdarīt nevar, jo mašīna taču ir reģistrēta Anglijā. Jutos bezgala pateicīgs, ka policisti nepiefiksēja, ka auto noņemts no uzskaites un patiesībā nemaz nedrīkst būt uz ceļa. Rādīju policistiem savu prāmja biļeti un labi apzinājos, ka viņi palaiž mani vaļā, jo visapkārt valda vīrusa radīts apjukums,» atzīstas Garjānis.
Jau nākamajā rītā Latvijā viņš savam spēkratam sāka meklēt jaunus saimniekus. No auto, kas viņu laimīgi atgādāja mājās, Garjānis gatavs šķirties par nieka 1800 eiro.
«Auto ir lieliskā stāvoklī, bet stūre tam ir labajā pusē. Tādēļ Latvijā pircēju atrast būs grūti. Ja mēneša laikā neviens nepieteiksies, sākšu to izjaukt un tirgošu pa detaļām,» nolēmis fotogrāfs.
