Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
«Iepriekš kopā ar dēlu bijām lidojuši uz Parīzi un uz Malagu, taču tie bija tikai divu trīs stundu lidojumi, bet tagad lidmašīnā pavadījām pat astoņas deviņas stundas,» sarunā ar PDz atklāj Gustavs Zatlers. Kopā ar sievu Rutu un Samuelu viņš šoruden izbaudīja atpūtu koraļļu rifu ieskautajā Karību jūras salā Dominikānā. «Ilgākais lidojums bija no Oslo līdz Ņujorkai.
Samuela dēļ izvēlējāmies ne vairāk par diviem lidojumiem vienā dienā, tādēļ vispirms lidojām uz Ņujorku un divas dienas izbaudījām šīs metropoles auru. Tā arī man bija pirmā viesošanās Ņujorkā. Apskatījām iespaidīgo pilsētas arhitektūru, un uzreiz apjautu, ka ilgi uzturēties šajā vietā negribētu. Bet pāris dienu tur pavadīt bija interesanti,» iespaidos dalās Gustavs.
Pēc tam ģimene lidojusi uz Dominikānu, kur pavadīja astoņas dienas. «Lai gan ceļojot parasti izvēlamies apmesties dažādās vietās, šajā reizē visas naktis pavadījām vienā viesnīcā.»
"Priecājāmies par nesabojāto dabu un izbaudījām salas mieru. Doties uz Dominikānu ir kā aizbraukt uz laukiem," saka Gustavs, kas slavē šīs vietas sakoptos plašumus.
Viņš uzteic arī viesnīcas labo servisu. «Ja, piemēram, daudzās Turcijas viesnīcās no rīta jācīnās par vietu zem palmas, Dominikānā nekā tāda nav – visiem visa pietiek.
Apkārt viesnīcai bija liela teritoriju, kurai, divreiz apbraucot apkārt ar velosipēdu, man sanāca mērot ap 10 kilometru. Devāmies uz tirkīza ūdens pludmalēm ar žilbinoši baltām smiltīm, kādas ierasts redzēt šokolādes batoniņu Bounty reklāmās. Apkārt nebija ne daudz tūristu, ne vietējo,» par mierpilno atpūtu priecājas Gustavs.
Tā kā atpakaļceļu uz Latviju Zatleri mēroja caur Puertoriko, Gustavs var salīdzināt divas Karību jūras salas. «Ielidojot Puertoriko, skatam paveras debesskrāpji un viesnīcas ar 40 un 50 stāviem, no kurām simtiem cilvēku plūst uz pludmali. Savukārt Dominikānā pārsvarā bija vienstāvu, divstāvu kubiciņi.»
Gustavs ar velosipēdu braucis arī ārpus viesnīcas teritorijas. «Pamanīju, ka vietējie lielākoties dzīvo mājās ar restēm logos. Nezinu, tā ir dominikāniešu arhitektūras īpatnība vai cilvēki vienkārši no kaut kā baidās,» teic Gustavs, kurš zina teikt – salā vidējais atalgojums ir divi dolāri dienā.
Taujāts, kā tālais ceļojums paticis dēlam, Gustavs nosmej: «Mums ir tūkstošiem bilžu, kurās viņš ir priecīgs. Ar to arī viss izteikts. Dēlam ceļojums patika arī daudzo un draudzīgo komunikāciju dēļ – īstenībā, tiklīdz izbrauc ārpus Eiropas, pret bērniem visi izturas labi. Jo īpaši tas pamanāms siltajās zemēs. Viņiem bērns ir svētība. Ļaudis, ieraugot vecākus kopā ar mazuli, draudzīgi sveicina, droši nāk klāt un mēģina mazo sasmīdināt.»
