Rīga +14°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Saimnieko vectētiņa uzraudzībā
Govis, zirgi, kazas, aitas, pundurcūkas, truši, pīles, zosis, vistas, kā arī bariņš suņu un kaķu ir dzīvās radības, par kurām rūpējas Madonas novada Vestienas pagastā tās saimnieki Rūdis Eiduks ar sievu Zani. «Oficiāli Druvu saimnieki esam gadu, bet darbojamies jau gadus trīs,» žurnālam Privātā Dzīve atklāj Zane Eiduka. Iepriekš saimniecība bija viņas vectētiņa Erika Veiba pārraudzībā.
«Šoruden svinēsim Erika 88. jubileju. Lai gan saimniecības grožus atdeva mūsu rokās, viņš vēl joprojām daudz mums palīdz. Zinām, ka varam izbraukt ārpus mājas un būs kāds, kas visu pieskatīs. Pirms diviem gadiem mēs ar Rūdi apprecējāmies, un pērn opis man teica: «Redzu, ka tev ir stabila dzīve, tādēļ gribu sakārtot saimniecības dokumentus.»
Nāku no piecu bēru ģimenes, un jau kopš skolas gadiem visu laiku pavadīju te, kopā ar vecvecākiem,» neslēpj Zane.
Viņa atminas, ka savulaik klasesbiedri teica: «Tu jau visu laiku esi tikai laukos pie sūdiem!» «Jā, man jau toreiz patika te rosīties. Ar cilvēkiem strādāt negribētu arī šobrīd. Savukārt
pie dzīvniekiem eju ar prieku, jo zinu, ka viņi nesūdzēsies, nečīkstēs un nepārmetīs,» teic vairāk nekā 200 liellopu saimniece.
Dārgais hobijs
Viņas lielais atbalsts lauku darbos ir vīrs Rūdis. «Vēl pirms diviem gadiem man bija algots darbs. Pēc izglītības esmu lauksaimniecības tehnikas inženieris. Sešus gadus ar mazu astīti remontēju tehniku. Tagad mūsu darbs ar Zani ir šeit, «Druvās»,» stāsta Rūdis.
Jaunie saimnieki pelna, pārdodot pienu un liellopa gaļu. «Šobrīd mēs to drīzāk nosauktu par dārgu hobiju,» pasmaida Zane. Viņa neslēpj, ka pārējos dzīvniekus saimniecībā turot prieka pēc. «Kazu paņēmām, jo brālim bija alerģija no govs piena. Pundurcūciņas gribēja māsa, jo alka iemācīt viņas staigāt pavadā. Diemžēl Latvijā tās nedrīkst izvest no kūts cūku mēra dēļ,» nosaka Zane.
No Druvas piena tiekot gatavoti Cesvaines piena gardumi. «Olas paliek pašu lietošanai, tāpat kā viss, kas izaug mūsu dārzā. Tikko norakām kartupeļus. Paveicām to trīs stundās, jo visu darām ar tehniku,» saka Rūdis.
Uzvar govju izstādē
Saimniecībā gandrīz visus darbus Zane un Rūdis dara paši. «Algojam tikai slaucēju un grāmatvedi.
Sestdiena, svētdiena slaucējai ir brīvdienas, tādēļ visas 83 govis slaucu pati.
Tas jādara divreiz dienā – sešos no rīta un sešos vakarā,» tā Zane. Lai izslauktu govis, jārēķinās ar divām stundām, jo saimniecībā vienlaikus var slaukt 10 govis.
Ar Druvu govīm Zane savulaik ir piedalījusies izstādēs, reiz pat ieguvusi pirmo vietu Latvijā. «Bija arī trešā un piektā vieta. Izstādēs govīm vērtē ēšanas paradumus, gaitu, ko var uztrenēt. Kad gribu atpūsties no lauku ikdienas, braucu uz ārzemēm – pie citām govīm, kuras palīdzu sagatavot šādām izstādēm,» atklāj Zane. Otra viņas kaislība ir zirgi. «Savu pirmo ķēvi nopirku jau 12 gadu vecumā. Šobrīd man ir divi zirgi – Arass un Akords. Vienu uzdāvināja vīrs, otru – mamma. Kā smejos, abi zirgi šovā bija gluži kā algotie aktieri, jo piedalījās daudzos kadros. Abi ir bezgala draudzīgi,» priecājas Zane.
Šova dalībnieki kļuvuši par draugiem
Tam, ka jāizmēģina spēki Lauku sētā, iniciators bija Rūdis, lai gan šova dalībnieces iepriekšējā pieredze ir Zanei. Pirms sešiem gadiem viņa piedalījās šovā Pilsētnieces pret lauciniecēm. «Biju pirmajā sērijā, kurā uz trim dienām apmainījos vietām ar pilsētnieci Natāliju Tumševicu,» teic Zane. Toreiz TV ekrānos redzētais viņai licis vilties šova veidotājos.
«Viņi skatītājiem gribēja uzspiest pārliecību, ka laukos dzīvo mazie nabadziņi,
kas no lielās pasaules neko nav redzējuši. Tas man nepatika, tādēļ brīdī, kad mūsu saimniecību izvēlēja filmēšanai, teicu Rūdim: «Ja šovu veidos tie paši cilvēki, kas Pilsētnieces pret lauciniecēm, saimniecība šovā nepiedalīsies,»,» atminas Zane.
Šova veidotāji bija citi, tāpēc jūlija sākumā saimniecībā varēja ierasties 12 kolorīti dalībnieki, kuru piedzīvojumiem TV ekrānos varēs sekot līdz pat gada beigām.
Vairāk lasi un skati žurnālā «Privātā Dzīve»!
Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
