Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mājas dosjē
- Īpašums Latvieši atrodas Lēdmanes pagastā, kur pie senām dzirnavām Ogres upes krastā dzīvo liela daļa Salu dzimtas.
- Māja uzbūvēta 2017. gada vasarā, ģimene tajā sāka pastāvīgi dzīvot nedēļu pirms jaunākā bērna dzimšanas.
- Mājas iemītnieki: Ieva Sala – angļu valodas skolotāja, Gatis Sala – namdaris, kurš vada uzņēmumu Domus Eco, bērni – Anna (14), Līva (11), Roberts (4) – un divi runātīgi papagaiļi.
Gata tēvs, arī Latvijā zināms un atzīts namdaris Tālis Sala, vēl pirms bērni bija uzsākuši patstāvīgu dzīvošanu, katram uzdāvinājis netālu no ģimenes dzimtas mājas esošu zemes gabalu, kurā būtu iespējams veidot savu dzīvesvietu. Gatis savu sapņu māju projektējis jau kopš 90. gadiem, sākotnēji bijusi doma par tradicionālu guļbūvi, taču, laikam ejot, plāni mainījušies, tikai ideja par lielu terasi, kas vērsta ar skatu uz upi, palikusi nemainīga un arī īstenota. «Ieva ilgi prasīja, kad būvēsim, taču, kamēr nebiju uzprojektējis ideālu māju, nebiju gatavs sākt būvniecību,» pārliecinoši teic Gatis.
Kompaktums ir ērtība
Viņiem izdevies uzbūvēt māju, kas harmoniski iederas apkārtējā vidē, ievērojot minimālismu formās un krāsās, kā arī izvēloties dabai draudzīgus materiālus. Ziemeļu fasādē nav logu, bet dienvidu puse ir maksimāli atvērta, saņemot siltumu no saules gaismas pavasara, rudens un ziemas periodā, bet, pateicoties jumta pārkarei, nepārkarst vasaras periodā. «Logi silda māju apkures sezonā, jo stikls, kas vērsts pret dienvidiem, ienes vairāk enerģijas nekā iznes,» saka Gatis.
Plānojums noskatīts Amerikā, 110 kvadrātmetru lielās mājas centrā ir gaiša dzīvojamā telpa ar virtuvi un apkārt četras, nelielas izolētas istabas. Viss izrēķināts pa centimetriem, lai nav nekā lieka, kas sadārdzinātu būvniecības un uzturēšanas izmaksas. Ēkai ir viens stāvs, jo tādējādi nelielā kvadratūrā sajūtams lielāks plašums, nekā to izdalot pa diviem stāviem. Līdz ar to nav arī kāpņu, kas aizņem vismaz piecus kvadrātmetrus katrā stāvā.
Mājas karkass ir no vietējā priedes koka, siltinājums – ekovate, kas ir pārstrādāts papīrs. Arī apdarē izmantots daudz koka – griestiem, grīdām, tāpat logiem un durvīm. Jumta klājumam izvēlētas skārda plāksnes, kas ir ilgmūžīgas un to ražošanā CO2 pēda ir mazāka nekā betona dakstiņiem, tāpat tas ir viegls materiāls, un pieļaujama ekonomiska jumta konstrukcija.
«Man bieži jautā, kā tu tiec galā – trīs bērni, darbs un vēl māja laukos. Un es secinu, ka nenogurstu, jo man nesanāk kalpot mājai. Pateicoties plānojumam, lielākoties esmu tur, kur ir bērni. Viss ērti sasniedzams, mazie redzeslokā, un mājas kompaktums palīdz tikt galā ar ikdienas pienākumiem. Arī savstarpējās attiecībās esam vinnētāji – nelielā mājā problēmas nevar paslaucīt zem paklāja, jo nav, kur īsti paslēpties, un ir jāizrunājas,» atklāj Ieva.
Ko darītu citādi
«Pirms pieciem gadiem izvēlējāmies ierīkot centrālo apkuri ar dzīvo uguni, ko nodrošina elektriskā granulu kamīnkrāsns. Mums bija svarīgi, ka kurināmais ir vietējais, un tā ir atjaunojama enerģija. Apkure un siltais ūdens gadā mums izmaksā ap 320 eiro. Pa pieciem gadiem daudz kas ir mainījies un attīstījies. Toreiz neiedomājāmies zem grīdas dēļiem ievilkt caurules siltajām grīdām, kas būtu nepieciešamas, ja nākotnē ieviestu siltumsūkņa mājas apsildi. Pirms pieciem gadiem šāda apkures veida izmaksas bija teju kosmiskas.» Gatis skaidro, ka siltumenerģija ir iegūstama no trim dažādiem dabas resursiem – no gaisa, ūdens un zemes.
Siltumsūkņi siltuma ģenerēšanai izmanto kādu no šiem atjaunojamās enerģijas avotiem. Siltums tiek radīts efektīvi un tai pašā laikā saudzējot dabu, kas šīs iekārtas padara par efektīvu un videi un cilvēkam draudzīgu siltuma ieguves veidu.
Zero energy building* jeb māja kas patērē tikpat, cik saražo, vairs nav nākotne.
«Tāpat nepamatoti esam aizmirsuši pagrabus – ja būvētu otrreiz, zem terases noteikti iekļautu pagrabu. Mēs izlīdzamies ar to, ka pavisam tuvu dzīvo mani vecāki un savus produktus varam uzglabāt pie viņiem. Tāpat laukos noteikti ir vajadzīgs arī šķūnis nesezonas mantu un darbarīku glabāšanai.»
Dzīve ārtelpā
«Latvijā pietiekami daudz laika varam pavadīt ārā, jau agrā pavasarī ēdam brokastis uz terases, vasarā durvis atveram astoņos no rīta un pirms pusnakts aizveram. Mūsu dzīve notiek starp iekštelpu un āru – uz terases. Tas ir mūsu pagalms, tur bērni plunčājas baseinā, puķu podos audzēju krāšņus ziedus, kas vakaros skaisti izgaismoti. No katras istabas var iziet uz terases pa stikla durvīm, nepieciešamības gadījumā – arī evakuēties. Zālē mēs gandrīz nekāpjam,» saka Ieva.
«Terases platība ir lielāka par iekštelpu kopējo grīdas platību. Šo ideju aizguvu Francijā – būvējām nelielu dzīvojamo māju, kur terase bija lielāka par pašu māju, 170 kvadrātmetru, un sapratu, ka tā tik ir vērtība! Mēs uz terases rīkojam pat ballītes, var teikt, ka tā ir mājas turpinājums, kas sniedz iespēju ģimenei pavadīt laiku ārtelpā, nezaudējot mājokļa sniegto komfortu,» skaidro Gatis.
Saimniekam ir savs skatījums arī par Latvijā populāro kalpošanu mauriņam. Nelīdzenā reljefa dēļ līdz šim ģimene pļāvusi pavisam nelielu gabalu pie pašas mājas, taču plāno iegādāties ēzeli, kurš noēstu zāli, krūmus un pie reizes būtu iepriecinājums bērniem. Būvējot māju, Salu pāris vienojās, ka viss, kas nav kustināms, ir Gata atbildība, bet pārējais – Ievas.
«Mēs neesam eksperimentētāji, tāpēc interjerā ir klasisks minimālisms, uzmanība pievērsta mēbeļu izmēram, krāsas piesardzīgas – melns, balts un koks. Kad vēlos kādu atsvaidzinājumu, paspēlējos ar akcentiem – ziediem puķupodos, kādu košāku gleznu vai kalendāru. Mēbeles izvēlējāmies tādas, lai tās var viegli transformēt un to ārējos elementus var nomainīt pret jebkuru citu krāsu, ja radīsies tāda vēlme,» saka Ieva.
Raksta turpinājumā skatiet fotogrāfijas ar mājas saimnieku komentāriem!
