Tēva jaka
«Šī apģērbu komplekta galvenais akcents ir mana tēta Mārtiņa motociklistu jaka, kurai varētu būt 20 gadi. Lai gan jaka sākusi irt, man tā ir ļoti mīļa. Turklāt man patīk šis nobružājums. Jakai esmu pieskaņojis pogājamu kreklu ar zilām svītrām, kas nācis no vintāžas stila veikala. Džinsi ir ar platiem galiem, jo šauro bikšu laiks manā karjerā ir beidzies. Tērpam esmu pieskaņojis «Dr. Martens» zābakus, kurus atradu «Humanā».»
Vasaras romantiskā elegance
Citi lasa
«Kreklu ar pusgarām piedurknēm atradu lietoto preču veikalā. Šim tērpam esmu pieskaņojis uzvalka bikses ar buktēm. Košs apģērbs man īsti nav raksturīgs, lielākoties garderobē ir neuzkrītoši toņi. Kājās man ir melnas un ērtas «Converse» kedas, jo vasarās Rīgā pārvietojos ar skrituļdēli. Šis ir brīvā laika tērps, kuram ir raksturīga romantiskā elegance.»
Tērps ballītēm
«Man patīk apmeklēt elektroniskās mūzikas pasākumus, kas parasti notiek tumšos angāros, un cilvēki tur pārsvarā ir ģērbušies melnā. Tas nav obligāti, bet šajos pasākumos visērtāk jūtos, ja esmu melnās drēbēs. Tā kā šajās ballītēs aktīvi dejoju, ģērbjos, lai ir viegli un ērti – melnā kreklā un ādas bikses. Uzlieku arī zīmola RSF saulesbrilles.»
Uzvalks no drauga skapja
«Šādi ģērbies varu droši iet gan uz kāzām, gan uz vakariņām restorānā. Vienlaikus uzvalks ir pietiekami rotaļīgs, lai apmeklētu arī neformālākus pasākumus. To man uzdāvināja draugs. Viņam tas bija par mazu. Iedeva man piemērīt, un tas derēja kā uzliets. Draugs teica: «Vecīt, tu tik labi tajā izskaties! Tagad tas ir tavs.» Mēs ar draugiem, mēdzam mainīties ar drēbēm, vai atdāvināt tās. Man šķiet, ka ir foršāk, ja vari kādu iepriecināt, uzdāvinot apģērbu, kuru pats vairs nenēsā, nekā ļaut tam apputēt skapī.»
Sapņotāja krekls
«Sapņu pasaule jau kopš vidusskolas laikiem mani ir aizrāvusi, tāpēc, kad ieraudzīju šo kreklu internetveikalā, uzreiz sapratu, ka man to vajag. Krekla aizmugurē ir rakstīts «Lucid Dream», kas latviski nozīmē apzinātā sapņošana. Tas ir miega stāvoklis, kad cilvēks apzinās, ka viņš sapņo un var ietekmēt sapņa gaitu. Man patīk, ka krekla priekšpuse ir vienkrāsaina un eleganta, bet aizmugurē ir uzraksts un attēls.»
Žakete skatuvei
«Esmu ļoti iemīļojis zaļo žaketi, kuru velku, kad ir jāuzstājas. Neesmu melno uzvalku piekritējs, tāpēc žakete ir labs risinājums, kas piešķir tēlam sava veida svinīgumu. Drēbes bieži vien pašas mani atrod. Piemēram, šī žakete pie manis nonāca, kad darbojos kultūrtelpā «M/Darbnīca». Tur bija skapis ar lietoto apģērbu veikalu drēbēm. Žakete man tik ļoti iepatikās, ka pajautāju kultūrtelpas īpašniecei Maijai, vai drīkstu to paņem. Maija atļāva.»
Latvijas rotkaļu gredzeni
«Pērn biju devies uz Fiņķa koncertu Cēsīs un pēc tā atpūtos kafejnīcā Rūsa, kur spēlēja mans mīļākais dīdžejs Henri Laķis. Uz deju grīdas iepazinos ar Terēzi un Robertu. Rīta agrumā viņi pēkšņi lūdza, lai parādu rokas. Parādīju, bet viņi paziņoja, ka man uz tām kaut kā trūkst, un uzdāvināja gredzenu ar melnā oniksa akmeni. Viņi teica, ka esot rotkaļi, radījuši zīmolu «Ro Studio», un ik pa laikam, kad satiekot cilvēku, kura personība uzrunā, dāvina kādu savu gredzenu. Vēlāk sapratu, ka vajag kaut ko arī otrai rokai, un nopirku no viņiem vēl vienu gredzenu. Tos vienmēr uzlieku, kad dodos ārpus mājas, un uzskatu, ka mums ir jālepojas ar latviešu dizaineriem.»
Mammas dāvana – krustiņš
«Kad atgriezos no Anglijas, kur kādu laiku dzīvoju, mana mamma Solvita uzdāvināja ķēdīti ar šo krustiņu. Izlēmu paeksperimentēt un krustiņu no ķēdītes pārliku uz auskaru. Iepatikās, kā tas izskatās un kopš tās dienas to nēsāju. Ja jaka asociējas ar tēti, tad krustiņš ar mammu.»