Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Žagars gandrīz paliek bez biksēm
Viena no filmas galvenajām lomām uzticēta aktierim un Dailes teātra direktoram Jurim Žagaram. «Scenārijā bija paredzēts, ka savā sapnī viņš skrien pa mežu zīda pidžamā. Tās atrašana mums gan izvērtās par ļoti lielu izaicinājumu. Mums nebija kostīmu noliktavas. Visus tērpus aktieriem meklējām paši. Sapratām, ka Latvijā ir neiespējami vīrietim iegādāties zīda vai kaut atlasa pidžamu, tādēļ beigās to pasūtījām no interneta veikala Temu,» stāsta Santa. Lai arī pidžama tika pasūtīta laikus, uz filmēšanas laiku sūtījums tā arī nepienāca. Filmēšana gan tā dēļ netika atcelta.
«Ja nav pidžamas, izlēmām Žagaru filmēt apakšbiksēs.
Viņš jau brauca uz filmēšanu, kad viņam zvanīju un teicu: «Juri, tev pa ceļam jānopērk sev apakšbikses!» Žagars bija neizpratnē: «Kāpēc?» Atbildēju viņam: «Bet kurš tad cits? Tu gribi, lai es braucu uz veikalu pirkt tev apakšbikses?» Beigās viņš tās tomēr nopirka un tajās redzams arī filmā,» atklāj Santa.
Tēta čību svētība
Par neiespējamo misiju izvērtusies ar čību sagādāšana Jurim Žagaram. «Vienā no filmas ainām viņš skrien ar basām kājām pa čiekuriem noklātu zemi. Lai tas nebūtu tik sāpīgi, apņēmos sarūpēt Žagaram čības. Ņemot vērā, ka Jurim ir 46.–47. apavu izmērs, tik lielas čības nevienā veikalā man neizdevās atrast. Tāpēc pasūtīju tās internetā, bet arī tās gaidītajā laikā nesaņēmu. Beigās atvedu viņam sava tēta ādas čības.
Pirms trim gadiem tētis devās mūžībā, un es ticu, ka šīm čībām, kuras nu būs redzamas filmā, līdzi nāca arī tēta svētība,» teic Santa.
Vairāki aktieri pazūd
«Sākumā bija domāts, ka filmas pirmajā kadrā būs redzams ceļš, kuram pāri lien gliemezis,» stāsta filmas Gaiss idejas autore, viesnīcas Villa Santa saimniece Santa Anča. Filmēšanās vajadzībām
viņa savos laukos salasījusi 15 gliemežus un vedusi uz viesnīcu Cēsīs.
«Vedu tos kastē, un divi jau uzreiz mēģināja aizmukt, aizrāpojot pa mašīnas griestiem,» atminas Santa. Divas nedēļas gliemeži nodzīvojuši viesnīcas zālienā, kur tika pārklāti ar īpašu režģi. Neskatoties uz to, viņi tik un tā mēģinājuši pa režģa caurumiem aizšmaukt prom. Santa gan ļoti rūpējās par saviem mazajiem aktieriem. «Uzzināju, ka gliemeži ēd putru, tādēļ viņiem to sarūpēju. Gādāju arī par to, lai viņi tiktu regulāri mitrināti. No 15 gliemežiem līdz filmēšanas brīdim gan izdzīvoja tikai 9. Pārējie mistiski pazuda,» atzīst Santa, atklājot, ka filmā gliemeži būs redzami uz vakariņu galda.
Draud izjaukt filmēšanu
Filmas Gaiss filmēšana notika deviņas dienas, piecas no tām – nakts maiņā. Kā astoņos vakarā tā tika sākta, tā ap sešiem no rīta beigta. Filmēšanas laikā viesnīca viesiem netika slēgta. «Naktī, kad filmēšana risinājās viesnīcas galvenajā ēkā, tās prezidenta numurā bija apmeties kāds vīrietis no Islandes. Uzzinot, ka viesnīcas restorānā notiek filmēšana, viņš sacēla pamatīgu traci.
Vīrietis paziņoja, ka gribot klusumu un tumsu. Ja nē, viņš izjaukšot filmēšanu, skrienot kadrā,» atminas Santa.
Islandieša pretenzijas gan īsti nebija pamatotas, jo pie viesnīcas izvietoto prožektoru gaisma vīrieša numurā neesot spīdējusi. Arī filmētās vakariņas nebija skaļas. «Piedāvājām viņam gan numuriņu citā ēkā, gan smalku dzērienu uz viesnīcas rēķina, taču viņš no visa atteicās,» stāsta Santa. Draudus izjaukt filmēšanu viņš gan neesot īstenojis. Kā kompensāciju par neērtībām Santa viesim atgrieza pusi summas par noīrēto numuriņu.
Oficianta lomā slavens uzņēmējs
Visi aktieri filmā Gaiss ir Santas izvēlēti un uzrunāti. «Liels izaicinājums bija sameklēt piecus vīriešus, kuri piekristu uz divām naktīm iejusties oficiantu lomās,» stāsta Santa, kurai palīgā nācis gan izdevniecības šoferis Aldis, gan viesnīcas restorānā strādājošais viesmīlis Viktors no Ukrainas. Pārcilājot prātā savu interviju varoņus, Santa izlēmusi piedāvāt filmēties Latvijas balzama padomes priekšsēdētājam Rolandam Gulbim. «Viņš man teica jā, turklāt piekrita filmēties kopā ar dēlu Teodoru,» gandarīta ir Santa.
Ieroči nonāk sautējumā
Vienā no spraigākajām filmas ainām redzama divu vīriešu duelēšanās, kurā viņi viens pret otru stāv, izstieptā rokā turot… baklažānus. «Šaudīšanās ar baklažāniem bija filmas režisora Mārtiņa Grauda ideja, kuram patīk ironija. No sākuma
apbraukājām Cēsu veikalus un izpirkām visus baklažānus.
Pēc tam talkā nāca specefektu meistari, kas tajos izdoba caurumus, caur kuriem ar īpašas caurulītes palīdzību laida iekšā saspiesto gaisu, kas baklažānu uzspridzināja,» skaidro Santa un atzīst, ka blīkšķis bijis ne pa jokam. «Vislabāk šaudīšanās padevās aktierim Eduardam Johansonam, kam, kā izrādās, ir kaskadiera sertifikāts. Pēc šaudīšanās visus baklažānus savācām un pagatavojām no tiem gardu sautējumu, kuru viesnīcas darbinieki pusdienās ēda divas dienas,» smejas Santa.
Mistiskā tikšanās
«Šovasar savas dzimšanas dienas vakarā pastaigājos pa Cēsu pils parku un pamanīju tur kādu puisi, kas savā nodabā spēlēja zvangu,» stāsta Santa. Šīs skaņas bijušas tik maģiskas, ka viņa alkusi tās dzirdēt arī kādā no filmas kadriem. «Piegāju šim puisim klāt un noskaidroju, ka viņš ir rokgrupas Ragi debesīs mūziķis Nauris Jansons. Teicu viņam: «Esmu Santa un gribu filmēt filmu, kurā vajag tieši šāda mūzikas instrumenta skaņas. Varbūt jūs varētu atnākt un nospēlēt?» Puisis ar prieku piekrita. Man šī satikšanās likās ļoti mistiska. Ja nebūtu tovakar gājusi uz parku, zvanga skaņu filmā nebūtu,» spriež Santa.
