Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Es sapratu, ka negribu rīkot lielu balli. Sevišķi laikā, kad Ukrainā ir karš, tas man nešķita pareizi, tāpēc savu jubileju nosvinēju mājās. No Anglijas bija atlidojis arī brālis Harijs un mamma Maija,» Privātajai Dzīvei stāsta Sandijs Semjonovs.
«Jauki, ka arī ģimene palīdzēja sarīkot svētkus – viens cepa gaļu, cits grieza, vēl kāds taisīja fondantus. Tā kā vecākie bērni ir jau lieli, sākot no 16 līdz 25 gadiem, arī viņi tika likti pie darba,» smej Sandijs.
Gaviļnieks uzsver, ka viņam daudz būtiskāk par dāvanām ir pavadīt laiku kopā ar saviem cilvēkiem. «Visforšāk ir būt kopā ar tiem, ar kuriem kopā cauri esmu gājis gan grūtībām, gan piedzīvojumiem. Ja godīgi, bieži vispār nesvinu dzimšanas dienas, tāpēc tādas baigās dāvanas man īsti nav bijušas,» atzīst Sandijs. Viņš piebilst, ka tās dāvanas, kuras saņēmis, vienmēr ir priecējušas.
«Tuvākie draugi vienmēr zina, ko dāvināt.
Tagad viens čoms man uzdāvināja Latvijas armijas virsnieku zobenu, uz kura roktura ir ģerbonis. Tādus saņem tikai karavīri, kuri beiguši virsnieku skolu, tāpēc ļoti novērtēju, ka draugs sarūpēja šādu dāvanu,» atklāj Sandijs. Viņš uzsver, ka dāvanai nav jābūt dārgai: «Priecājos arī par mana mazākā puikas dāvināto zīmējumu.»
Plašāk lasiet žurnāla Privātā Dzīve jaunākajā numurā!
