Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kristīne Belicka (2009 #4)
Huligāniskā caca
Ar Kristīni Belicku sarunājas Ivars Āboliņš.
– Tevī bieži iemīlies?
– Nu, ja!
Iemīlēšanās rada tādu nelielu sprādzieniņu, tas ir tikai jauki, ja vari atraisīt kādā cilvēkā pozitīvas emocijas.
– Var iemīlēties cilvēkā uz demit minūtēm vai uz vienas sarunas laikU? Satikt, parunāties, iemīlēties un tad varbūt vairs nekad neredzēt, un pat tā īsti nedomāt par viņu?
– Protams, ka var. Tas ir tas skaistākais, kas ar cilvēkiem var būt. Ja tā nav, tu nespēj lidot kopā ar citiem.
– Tu tā bieži lido kopā ar cietiem?
– Man tā ir ļoti bieži. Runāju ar kādu, un notiek tāda iemīlēšanās, kas neprasa neko vairāk, iemīlēšanās tikai uz to konkrēto brīdi. Kad tu saproti, ka tas cilvēks ļoti patīk un viss. Tad ir tāda labestības sajūta, jo tu jau velti tikai labu. Taču varu arī kādam iekraut vai iemest ar pelnu trauku.
Intervija un fotogrāfijas publicētas žurnālā Klubs 2009. gada 4. numurā.
