Jana Duļevska (2010 #3)
Man patīk labie zēni
Ar Janu Duļevsku sarunājas Gundega Bičevska.
– Kā vislabāk restartēt attiecības?
– Domāju, ka to nav iespējams izdarīt, ja abi tajā nav ieinteresēti. Ko līdz tas, ja viens cenšas, bet otram vienalga, tad tur neko nevar restartēt. Bet vispirms jebkurā gadījumā ir jāsāk ar sevi. Ja jūti, ka kaut kas nav tā, kā gribētos, varbūt problēma nav attiecībās, bet tevī pašā. Man ļoti palīdz ceļojumi, vides maiņa. Vīram savukārt ir tā, ka viņš visu apzinīgo dzīvi ir pavadījis ārzemēs un tāpeč viņu sajūsmina Latvijas lauki. Tā kā es daļu bērnības esmu pavadījusi laukos, mani vairāk vilina ārzemes… Lūk, šai jautājumā mums vēlmes nesakrīt. Bet attiecību dēļ jau ir svarīgi arī kādreiz upurēties un darīt to, kas otram ir svarīgi. Un es jūtos labi, ja varu savam vīrietim sagādāt prieku, baudu, labsajūtu. Tas jau arī stiprina savstarpējās attiecības.
Bet man ir jāatzīstas, ka nevaru salīdzināt, jo man faktiski ir bijis tikai viens vīrietis. Varu tikai tā no malas pavērot un izvērtēt. Bet, jāsaka, ka man laikam vispār patīk labie zēni. Sliktie mani it nemaz nesaista. Es ar vīru sāku dzīvot kopā, kad man bija 19 gadu. Paralēli arī visu laiku ir bijis darbs un publiskā dzīve. Es jau zinu, ka vīrs būtu laimīgs, ja es liktos mierā un sagaidītu viņu mājaš ar siltām vakariņām. Jā, bet diez vai es tad būtu pilnīgi laimīga. Tas nemiera gars mani tomēr dīda, un gribas aktīvi darboties.
– Vai mīlestīvbai ir derīguma termiņš?
– Iemīlēsānās mirklis parasti ilgst kādu pusgadu. Nu, labi, – varbūt divus! Katram jau tas notiek citādi, bet divi gadi – tas ir maksimums. Tad pamazām sāk parādīties rutīna, un, lai attiecības noturētu, pie tā ir jāstrādā. Izrādīt visai pasaulei, cik jums brīnišķīgas attiecības, tad apprecēties un pēc gada izšķirties- nu, tā jau nav māksla. Bet mīlestība… Es, piemeŗam, savā vīrā no jaunna esmu iemīlējusies trīs reizes. Jā, tā restartēšanās jau tāpat notiek. Bet kā to panākt, man nav ne jausmas.
Visa intervija un fotogrāfijas publicētas žurnālā Klubs 2010. gada 3. numurā.