Lelde Dreimane (2020 #12)
Esmu lojāls cilvēks, tas arī viss
Ar Dailes teātra aktrisi Leldi Dreimani sarunājas Aivars Pastalnieks.
– Tu taču apzinies savu pievilcību?
– Es redzu sevi spogulī, un nav tā, ka jānovēršas.
– Vai teātrī tas vairāk palīdz vai traucē?
– Kā lai tev to labāk izstāsta…
– Atklāti, godīgi…
– (Pauze). Tad, kad es sagatavoju lomu, man izveido tēlu, un režisori regulāri saka – nē, viņa pārāk labi izskatās, vajag kaut ko notušēt. Pirms laika Vladislavs Nastavševs Dailes teātrī iestudēja Peldošos – ceļojošos. Man jau brīžiem tas likās komiski, ka viņa, kā pats teica, galvenais uzdevums bija – pataisīsim Leldi neglītu. Lai figūra neizceļas, krāsas pelēkas. Tomēr beigās tas kostīms man izskatījās ļoti labi un vēl nesen saņēmu komplimentu no Sandas Dejus – viņai atmiņā palicis tieši pelēkais kostīms.
– Vai ir lomas, kuras tev aizgājušas garām izskata dēļ?
– Jā, piemēram, kastingos uz filmām par kara laiku. Tā arī pateica – pārāk labi izskaties.
– Vai var teikt, ka skaistums palīdz dzīvē, bet reizēm traucē profesijā?
– Jā, tā varētu teikt. Bet es nezinu, vai uz to vajag ieciklēties…
Visa intervija un fotogrāfijas publicētas žurnālā Klubs 2020. gada 12. numurā.