Jau trīs gadus režisors par savām mājām sauc teju divus hektārus plašo Piejūras kinociemu Liepupē. To viņš iegādājies un iekārto par līdzekļiem, ko saņēmis, pārdodot paša būvētu viensētu, kas bija celta Brīvdabas muzeja stilā. «Trīs gadus esam visu cēluši, vēluši un slīpējuši. Tagad viss ir uztapināts, un nu jau drīz jebkurš varēs šeit braukt un atpūsties,» stāsta Zviedris.
Viņa mērķi ir grandiozi: «Īstenībā visu Liepupi gribu uztaisīt par kinociemu,
kur atbraucēji var gan skatīties kino, gan apkārt notiekošo vērot kā kino. Piemēram, ir plānos darbnīcās nolikt krēslus, lai var vērot, kā veči remontē mašīnas. Vai pie vietējā vīra noskatīties, kā jācep garšīga ābolmaize. Vietējo skolu gribētos uztaisīt par kinoskolu, un vietējā veikaliņā tirgot kinosalātus… Tas viss tāpēc, ka šobrīd Liepupes ciems savā būtībā ir ne dzīvs, ne miris.»
Ciemos pie Ivara Zviedra Liepupē
Ivars lēš, ka atbraucējiem interesanti būtu pavērot kontrastus – kā lepnajā Liepupes muižā turīgi ļaudis rīko ballītes, bet turpat netālu ir pussagruvusi māja, ar vecām automašīnām un izmestiem trušu būriem. Viņš sola, ka jau šī vasara Liepupē būšot notikumiem bagāta – gan ar kino, gan koncertiem.