Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iepazinās internetā
Elīna un Vents iepazinās pirms četriem gadiem un nu ir divu meitu vecāki. «Elizabetei aprīlī būs trīs gadi, bet Elzai maijā – divi,» stāsta Elīna Gusāre, kas ikdienā strādā valsts pārvaldē, bet brīvajā laikā glezno. «Kad piedzima pirmā meita, mēs vēl nebijām kopā pat gadu,» neslēpj Elīnas līgavainis, uzņēmējs Vents Strautmanis. Kāzas būšot, kad sakrāšot naudu sapņu medusmēnesim. «Pašas kāzas negribam supergreznas. Tās, visticamāk, notiks kaut kur mežā. Bet pēc tām uzreiz gribam doties ceļojumā. Un ne jau uz nedēļu, kā vairums to dara, bet uz mēnesi vai pat diviem. Pagaidām mums nav tik daudz piķa, tādēļ nav notikušas arī kāzas,» skaidro Vents, kurš Elīnu jau bildinājis.
Ciemos pie Venta un Elīnas
Viņi iepazinās internetā. «Atminos, sākām sarakstīties un Elīna man atzinās, ka viņai esot slikts garastāvoklis. Uzrakstīju viņai: «Hei, man ir ideja, kā to uzlabot!» Viņa uz to tā arī neko neatbildēja un pēkšņi pazuda,» atminas Vents, kurš toreiz gribējis aizvest Elīnu izbraucienā ar SUP dēļiem. Pēc kāda laika Vents rakstījis vēlreiz. Vārds pa vārdam un atklājies, ka Elīna viņu esot pārpratusi, jo noturējusi par kārtējo puisi, kurš piedāvājot tikai vienas nakts attiecības. «Otrajā reizē mums izdevās sarunāt randiņu. Aizbraucu pie Elīnas uz Carnikavu, un devāmies romantiskā pastaigā gar jūru,» stāsta Vents, kuram tomēr izdevies iekarot Elīnas sirdi.
Bērni rotaļājas ar čiekuriem un akmeņiem
«Kad nonācām līdz domai par kopā dzīvošanu un spriedām, kur to varētu darīt, es Elīnai smejoties teicu: «Man somas jau ir sakrāmētas»,» stāsta Vents, kas pārcēlies no Rīgas uz Carnikavu. «Jau pašā sākumā atradām kopīgu valodu. Tas bija abpusējs klikšķis. Mums bija tik daudz, par ko runāt. Atminos, kā viņš pirmo reizi te ienāca – bija ļoti silta vasaras diena, un mans suns Bruno Ventu sagaidīja tā, it kā viņš šeit dzīvotu jau sen. Man bija svarīgi arī tas, kā viņš izturējās pret suni,» neslēpj Elīna. Carnikava viņai savulaik bija lauki, jo te dzīvoja vecvecāki. «Ciemojoties pie viņiem, iemīlēju šo vietu.
Neesmu pilsētas meitene, kas diendienā varētu dzīvot uz bruģa,» sapratusi Elīna.
Savukārt Vents pirms iepazīšanās bijis pasaules klaidonis. «Kad izjuka manas iepriekšējās attiecības, es aizgāju gan no darba, gan dzīvokļa, noglabāju visas mantas noliktavā un gandrīz uz gadu aizbraucu no Latvijas. Apceļoju Eiropu un, kad atgriezos Latvijā, izmēģināju veiksmi dažādos projektos. Nekas īsti neaizrāva, līdz pievērsos SUP dēļu iznomāšanai un piedzīvojumu organizēšanai. Sākot dzīvot Carnikavā, sapratu – šī ir lieliska vieta, kur nodarboties ar supošanu. Te ir vairākas upes, ezeri un jūra,» teic Vents.
Viņš neslēpj, ka īstenībā mājās ir reti, jo ne tikai darba laiku, bet arī visu brīvo laiku pavadot dabā. «Vasarā mūsu bērniem rotaļlietas ir čiekuri, akmeņi, ūdens un smiltis. Meitām nav sveša arī supošana – abas pirmo reizi uz dēļa uzsēdināju, kad viņām bija vien pusmēnesis. Kad Elza bija pusotru nedēļu veca, kopā ar viņu jau devāmies divu dienu ilgā laivu braucienā,» stāsta Vents, bet Elīna uzsver: «Es viņu biju iesējusi slingā, tādēļ viss tika darīts pārdomāti un droši.»
Glezno, gatavo mēbeles un brūvē džinu
Viņiem mājās nav pat televizora, jo, kamēr vien ārā ir gaišs, ģimene uzturoties dabā. Un arī tad, kad ir mājās, viņi ne mirkli nesēžot mierā.
Elīna glezno, meitenes strinkšķina ģitāru, savukārt Vents meistaro mēbeles
«Piemēram, galdu uztaisīju, kamēr slimoju ar gripu. Nespēju nosēdēt, neko nedarot, tādēļ noliktavā atrastai paletei piemontēju četrus riteņus,» par viesistabas vidū novietoto balto galdu gandarīti stāsta Vents. «Māka no nekā uzmeistarot ikdienā noderīgas mēbeles ir viņa talants. Vents mājās ir uztaisījis virtuves plauktu, kopā ar savu tēti uztaisījis meitas gultiņu, kā arī atjaunojis Elīnas tēta darināto šūpulīti, kur savulaik gulēju arī es, un tad ir gulējušas mūsu meitas,» lepojas Elīna. Savukārt viņai enerģiju dod gleznošana, ar ko sāka nodarboties kovida laikā.
No 21. februārī Siguldas Gaismas tornī ir skatāma viņas gleznu izstādes Pieskāriens dabai atklāšana. «Man patīk savās gleznās iekļaut dažādas dabā atrastas lietas – smilgas, smiltis, ogles. Esmu baskāju cilvēks, kas vasarā staigā basām kājām. Tāpat dara arī Vents un abas meitas. Iestājoties aukstākam laikam, kad jāvelk apavi, ir grūti ieskaidrot to bērniem, jo viņas gribētu pat ziemā turpināt visur iet ar plikām kājām,» pasmaida Elīna. Kopā ar Ventu viņa nododas peldēm āliņģī. «Meitas mums pagaidām nepievienojas, taču viņas peld līdz pat oktobrim,» saka Vents.
No pastaigām viņš nepārnāk mājās tukšām rokām. No pašu salasītām kadiķu ogām viņi pat mēģinājuši brūvēt džinu. Savukārt uz virtuves palodzes tiek audzēti avokado kociņi un dateļpalma. «Vispār Ventam ir zaļie pirkstiņi. Un viņš arī labi gatavo ēst, turklāt vienmēr to dara bezgala skaisti,» pavēsta Elīna. «Dzīvei košumu piedod nianses un sīkumi. Var dzert vienkārši kakao, un var to malkot arī ar glanci un odziņu. Mēs visu izvēlamies darīt skaisti,» smaida Vents.
