Šodien Latvijas Nacionālajā teātrī pulcējās visi, kam bija tuvs un dārgs aktieris Jānis Kubilis. Viņš bija izcils varoņlomu un mīlētāju tēlotājs, daudzu paaudžu meiteņu elks, vēlāk džentlmenis iesirmiem deniņiem, kurš vēl ilgi pēc aiziešanas no teātra, kur bija nostrādāti 45 gadi, apmeklēja tā izrādes un sekoja līdzi norisēm savā teātrī – tādu Kubili atceras Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs.
Aktieri Dita Lūriņa, Katrīne Pasternaka, Ivars Kalniņš, Andris Keišs un daudzi citi ieradās, lai teiktu ardievas džentlmeniskajam un sirdsgudrajam māksliniekam. Atnāca arī viņa Baltezera kaimiņš Maestro Raimonds Pauls. «Ir tāds vecs teiciens: «Draugus izvēlas pats, kaimiņus piespēlē Dievs.» Viņš man ir piespēlējis brīnišķīgus kaimiņus.
Tuvākais kaimiņš un labs draugs man ir Raimonds Pauls.
Mana Lilija viņu dievināja. Pauls, tiklīdz atbrauc, nāk pie manis,» pērmn žurnālam Ievas Stāsti sacīja Kubilis.
Pagājušajā vasarā Jānis Kubilis tuvinieku, draugu un kolēģu lokā atzīmēja savu 100. dzimšanas dienu. Pēc mēneša viņam būtu apritējis 101 gads, taču to viņam nebija lemts sagaidīt. Jānis bija možs līdz pat dzīves nogalei. Viņš ļoti mīlēja savu dārzu, savas rozes.
Pērn teica – vēl grib redzēt tās uzziedam. Viņš nedomāja par aiziešanu, jo viņam ļoti patika būt šajā pasaulē. Pērn intervijā Ojāram Rubenim aktieris teica:
«Zini, man nāve nepatīk. Man nepatīk runāt par bērēm.
Man nepatīk bēru atribūtika. Kaut kādā veidā man liekas, ka tas ir kaut kāds punkts. Kad pienāks tas brīdis – to jau nevar zināt. Bet man vēl gribas dzīvot. Gribas savas rozes kopt.»