Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Burtnīcas ar dzejoļiem
«No 1962. līdz 1982. gadam tēvs dzejoļus rakstīja skolas burtnīcās – katru gadu bija vismaz viena burtnīca. Izņēmums bija laika posms no 1967. līdz 1970. gadam, kad nezināmu iemeslu dēļ bija pārtraukums. Ojāra Vācieša muzejā ir burtnīcu kopijas, bet pie manis – oriģināli. Dzejoļi ir dzīves dokumentācija, viņš tos pierakstīja glīti, savā īpašajā rokrakstā tikpat kā bez labojumiem. Viņam bija tik interesants rokraksts, ka es ar lielām grūtībām spēju to salasīt. Vai esmu izlasījis visus tēva dzejoļus? Gandrīz.»
Citi lasa
Nazis
«Šo suvenīru tētim uzdāvināja jubilejā. Ja godīgi, nav ne jausmas, kas to dāvināja, bet, iespējams, tas nācis no dzejnieka Andreja Vozņesenska, kas to varētu būt atvedis no Kaukāza.»
Sudraba etvija
«Lai gan tēvs pats to nekad nav lietojis, viņš to glabāja kā dārgu dāvanu. Tajā ir gravējums Dzejniekam Ojāram Vācietim Ņ. L. 1957. gadā. Vēsture klusē, kas šo etviju dāvinājis. Viņš smēķēja papirosus Belomorkanal, kurus šādā etvijā neuzglabā. Par pīpēšanu man ir arī kāds pagaidām plašāk nezināms stāsts no manas bērnības. Tēvs bija liels hokeja fans, jo pats agrā jaunībā bija liels sportists. Arī mani viņš iesaistīja fanošanā. Tad kādu dienu bija hokeja spēle. Tētis bija ar kaut ko citu aizņemts, pīpēja, bet es cītīgi skatījos hokeju. Bija izšķirošs brīdis, un viņš nez kāpēc iemeta nenodzēstu cigareti papīrkurvī. Pēc kāda laika papīrkurvis uzliesmoja. Par laimi, māju nenodedzinājām, bet, kā hokejs beidzās, man nav palicis atmiņā.»
Vairāk skatiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
