Starptautisku sacensību un sporta projektu rīkotājs, Valsts policijas pulkvežleitnants Edgars Maišelis 21. novembrī ar sievu Jogitu Maišeli devās atpūtas braucienā uz Igauniju. Ceļš bijis labi pārredzams, taču sniegots un vietām slapjš… Kā vēsta Igaunijas mediji, traģiskā autoavārijā notikusi Tallinas-Iklas šosejas 101. kilometrā, saduroties pasažieru autobusam un automašīnai Audi Q5. Autobusam, kurš pārvietojies virzienā no Tallinas uz Pērnavu, priekšā izbraucis traktors ar piekabi. Autobusa vadītājs, nepaspējot nobremzēt, ietriecies traktora piekabē un iebraucis pretējā joslā, kur sadūries ar Audi markas auto. Audi vadītājs notikuma vietā gājis bojā, bet pasažiere ievietota slimnīcā.
Viens no pirmajiem par traģisko avāriju uzzinājis Maišeļa draugs, Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs. «Cik man zināms no Igaunijas kolēģiem, Edgara auto bija perfektā tehniskā kārtībā un satiksmes noteikumus viņš nebija pārkāpis,» žurnālam Privātā Dzīve teic Aivars.
Atvadas no Edgara Maišeļa
Viņš uzsver, ka Maišelis bijis labs autobraucējs. «Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, kad daudz autosporta cienītāju bija iegādājušies džipus, radās ideja dibināt klubu 5×5. Edgars ar savu enerģiju kļuva par kluba vadoni. Viņš izrādījās fenomenāls ar savu spēju rīkot pasākumus, jo tik augstā līmenī, kādus tos rīkoja Edgars, pasaulē īsti neviens cits nebija spējīgs noorganizēt,» atminas Borovkovs.
Uz 5×5 kluba bāzes tika izveidotas arī pirmās Latvijas ekipāžas, kas startēja Parīzes–Dakāras rallijā. «Klubā kā vienota komanda darbojās visa viņa ģimene – sieva Jogita, arī nu jau pieaugušie bērni Sandijs, Elvijs un Evija. Maišelis bija ļoti ģimenisks, viņa rīkotie kluba pasākumi notika arī viņa mājās,» stāsta jurists. Viņš piebilst, ka skumjais notikums bija iemesls, lai klubs atkal sanāktu kopā.
«Atvadu ceremonijā bijām kādi 80 procenti no visiem kluba biedriem.
Daudzi no biedriem saviem dēliem pat devuši viņa vārdu, savukārt Edgars ar sievu Jogitu vairākiem kluba biedru bērniem bijuši vedēji kāzās,» apgalvo Borovkovs
Teikt ardievas Maišelim ieradās pārsimts ļaužu. Rīgas Krematorijā atvadu vārdus teica mācītājs un skanēja saksofona solo. «No Edgara varējām mācīties to, ka dzīvot ir vēlams pilnā ātrumā, nesākot priekšlaikus skumt par to, kas nav maināms, bet darīt labāko, uz ko esi spējīgs. Viņš bija spēcīgs cilvēks, motors, kas liek visam iegriezties,» šādu atziņu pauda mācītājs. Pēcāk pavadītāji devās uz 1. Meža kapiem, kur zārks ar Maišeļa mirstīgajām atliekām tika guldīts zemes klēpī.
Citas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!