Pirms diviem gadiem dziedātāja Samanta Tīna no Indijas mājās atgriezās ļoti iedvesmota. Šī bija viņas otrā reize, un šoreiz viņa Indijā pavadīja divas nedēļas. «Teikšu godīgi – šoreiz atgriezties Latvijas dzīvē ir daudz grūtāk, nekā tas bija pirms diviem gadiem. Ir sarežģīti iekļauties kopējā veselumā, jo
daudz ko tagad redzu citādāk,»
žurnālam Privātā Dzīve atzīstas Samanta Tīna.
«Ir cilvēki, kas Indijā neredz neko vairāk par netīrību un nabadzību. Esmu iemācījusies saprast, kas aiz tā visa slēpjas. Tā ir milzīga cilvēkmīlestība, atvērtība un gatavība dalīties.
Mēs bijām 80 cilvēku grupa, kuru kāda ģimene ielaida savās mājās.
(..) Kas šādā situācijā visbiežāk notiktu pie mums? Izsauktu policiju, jo «gar mājas logiem snaikstās aizdomīgi svešinieki». Dalīšanās ar to, kas ir, cilvēkiem Indijā šķiet pašsaprotama. Tā ir viņu lielākā bagātība,» pārliecināta Samanta.
Dziedātāja atminas – kādu dienu, kad tūristu grupā sēdējuši pie tempļa un klausījušies lekciju, pienākuši vietējie iedzīvotāji. «Viņiem bija milzīgs katls ar rīsiem, pupiņas un indiešu maize – čapātī. Vietējie vēlējās, lai mēs cienājamies. Viņi guva prieku, nesavtīgi daloties, kamēr
mūs, eiropiešus, šādos brīžos pārņem aizdomas, vai tikai ēdienam nav piebērts kaut kas slikts.
Varbūt par to prasīs maksāt? Mūsu sirdis ir tik netīras,» spriež Samanta.
Indijā pavadītais laiks dziedātāju mudinājis vēlreiz pārvērtēt attiecības ar apkārtējiem. «Šis ceļojums man bija kā atgādinājums turpināt meklēt, novērtēt un izcelt cilvēkos labo,» saka Samanta Tīna.
«Indijā mīt daudz svēto cilvēku, pie kuriem visi tiecas nokļūt. Iemesls tam ir gauži vienkāršs – šie cilvēki nesaredz otrā slikto, jo tas nav viņos pašos. Ar labo viņi spēj dziedināt cilvēka garu. Vārdiem ir milzīgs spēks, tādēļ, lūdzu, pārstāsim cits citu zākāt! Pārmetumu vietā teiksim labo. Pamanīsim un izcelsim otrā pozitīvo,» aicina Samanta.