Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Katrā stūrī pa gaismeklim
«Kad pirms divarpus gadiem te ievācos, nekas neizskatījās kā tagad,» par neparastajiem apartamentiem, kur dzīvo kopā ar draugu Kārli Sīli un abu četrkājaino mīluli Puiku, PDz stāsta ekscentriskais modes blogeris Jaroslavs Barišņikovs. Patlaban viņu dzīvei var sekot līdzi STV Pirmā! šovā Slavenības. Bez filtra. «Vairākus gadus mitinājos dzīvoklī Brīvības ielā, taču tad sākās mājas renovācija, un man to vajadzēja pamest. Bija ziema, dzīvokļu piedāvājums – krimināls, cenas – arī. Kad sāku meklēt telpas, kuras pats varētu izremontēt, atradu šīs,» stāsta Jaroslavs.
«76 kvadrātmetrus plašajās telpās iepriekš notika jauniešu animācijas nodarbības. Kad pirmo reizi te ienācu, valdīja pamatīgs bardaks. Telpā, kur šobrīd iekārtota guļamistaba, bija gateris ar skaidām līdz ceļiem. Tur, kur tagad ir virtuve, bija melnas un zilas sienas. Lai nenojūgtos, nokrāsoju tās gaišas. Sienas pārkrāsoju arī pārējās telpās,» atceras Jaroslavs. «Dzīvoklis ir puspagrabā. Ar logiem, kas veras uz vienu no Rīgas centra ielām.»
«Logiem nav aizkaru, un agrās rīta stundās var redzēt, kā mēs ar Kārli pliki skrienam uz dušu un no tās,»
smejas viņš.
«Kā jau puspagrabā, te ir patumšs. Tāpēc visos dzīvokļa stūros esmu izvietojis lampas. Piemēram, viesistabā pat vairāk nekā sešas. Tās tiek iedegtas atbilstoši tam, kas istabā tiek darīts,» stāsta Jaroslavs, kuram vislabāk tīk romantiska puskrēsla.
Daudzi interjera priekšmeti atrasti Rīgas antikvariātos. «Ir gan Kuzņecova porcelāna trauki un apsudraboti galda piederumi, gan senlaicīgas grāmatas un gleznas,» stāsta Jaroslavs. «Kādā antikvariātā nejauši uzdūros gleznai, kuras autors ir mūsu ģimenes draugu vectēvs latviešu mākslinieks Gunārs Kļava. Iegādājos to par 15 eiro un skaisti ierāmēju.»
Pateicoties draugam, tiek pie TV un kaķa
Viens no pirmajiem darbiem, ievācoties jaunajās mājās, bija veļasmašīnas pieslēgšana. «Pirmo pusgadu gatavoju ēdienu uz mazas gāzes plītiņas. Kad šajā dzīvoklī ievācās arī Kārlis, iegādājāmies indukcijas plīti,» atceras Jaroslavs. Pirms mēneša dzīvoklī vieta tika izbrīvēta milzīgam televizoram. Agrāk Jaroslavs televizoru ikdienā neesot skatījies.
«Kopš manā dzīvē ienāca Kārlis, mums ir tradīcija – katru vakaru kā pensionāri skatāmies TV3 ziņas, Bez tabu un Degpunktā.»
«Tā bija iegājies, ka mēs to darījām manā datorā – līdz tas man piegriezās. Sāku čīkstēt, ka mans dators katru vakaru ir okupēts un nevaru neko padarīt. Tā izlēmām pirkt televizoru. Sākumā mazliet pastrīdējāmies, kur to vislabāk likt. Es uzstāju, ka televizors nekad nebūs centrālā lieta mūsu mājās. Beigās atradām kompromisu – piestiprinājām to uz izbīdāma kronšteina, kas ļauj televizoru novietot dažādās pozīcijās. Parasti tas ieslēgts mākslas režīmā un no malas atgādina gleznu,» stāsta Jaroslavs.
Pateicoties Kārlim, abi kļuva arī par saimniekiem runcim Puikam. «Kārlis bija iniciators tam, ka mums noteikti vajag kaķi. Skatījāmies sludinājumus, līdz uzdūrāmies šim siāmas un tajas kaķu krustojumam. Par 80 eiro mums no Bolderājas atveda un ielika rokās mazu ņaudošu kripatiņu, kurai devām vārdu Puika,» atceras Jaroslavs. «Puika dzimis 14. februārī un nākamgad svinēs divu gadu jubileju,» stāsta Jaroslavs, kurš ģimenes mīlulim ir piedevis mēbeļu saskrāpēšanu.
Sapnis par viesu namu Pļaviņās
«Mums ir ideja, ka jābeidz sponsorēt dzīvokļu izīrētāji un beidzot jāiegādājas kaut kas savs,» vaļsirdīgs ir Jaroslavs. «Jau astoņus gadus īrēju dažādas dzīvojamās platības Rīgā. Sarēķinot, cik naudas šo gadu laikā esmu atdevis par īri, sapratu – jau sen varēju iegādāties dzīvoklīti kādā Rīgas mikrorajonā. Pilsētas centrs mani vairs neuzrunā – vēlos baudīt mieru un dabu, tādēļ sāku pētīt nekustamos īpašumus ārpus Rīgas,» viņš stāsta.
«Kopā ar Kārli noskatījām Pļaviņās 700 kvadrātmetru plašu senu ēku, kur savulaik bijusi pienotava. Aplūkojot to klātienē, radās sapnis to atdzīvināt,» atklāj Jaroslavs. «Lai atrastu informāciju par šo ēku, devos uz Latvijas Valsts arhīvu.
Tagad degam par ideju to izremontēt, lai iekārtotu gan mājvietu un viesu namu, gan telpas mākslai un Latvijā pirmo modes žurnālu bibliotēku.
Tā kā telpas ir lielas un ēka ir nekurienes vidū, bankas, kurām lūdzām kredītu īpašuma iegādei, mums diemžēl ir atteikušas,» informē Jaroslavs, kurš vēl aizvien no sava sapņa neatsakās un mēģina rast risinājumu.
