Komponistam Uldim Marhilevičam reiz par māju Pāvilostā piedāvāta prāva naudas summa, bet viņš atteicies to pārdot, jo šeit ir viņa sirds un saknes. Īpaši pandēmijas gados mūziķa māja šķitis gards kumosiņš turīgiem uzņēmējiem, kas sākuši visapkārt tai izpirkt visus iespējamos zemes gabalus, lai citu pēc citas uzslietu stilīgas villas. «Triju gadu laikā šeit, Pāvilostā, ienācis jaunais laikmets.
Mana paradīze šeit ir svētdienas vakaros un pirmdienās, kad visi ir prom. Brīvdienu vakaros te, gar māju, atpūtnieki ar vīniņiem nāk uz saulrietu,» atklāj Uldis.
Citi lasa
Uldis teic – lai gan pa Pāvilostas mājas logu paveras iedvesmojošs skats uz jūru, ne vienmēr ir viegli sevi disciplinēt radošam darbam. «Nevaru vien piesēsties un vienu kora dziesmu uzrakstīt. Man visu laiku gribas iet laukā un kaut ko darīt. Šeit var iegrimt tādā skaistuma rutīnā. Bieži arī peldos jūrā, neesmu tas vietējais, kas uz jūru nekad neiet. Taču tā enerģija, kuru šeit pie jūras sasmeļos, man tiešām palīdz kaut ko radīt Rīgā savā dzīvoklī, kur arī top lielākā daļa manu darbu. Nupat jau ir sajūta, ka gribas doties uz Rīgu un rosīties, lai pēc tam atkal uz trim dienām atskrietu uz šejieni,» saka viņš.
Vairāk lasiet un skatiet žurnālā «Privātā Dzīve»!