«Tas bija pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad viesojos ar koncertu vecajā Korģenes skolā Limbažu novadā. Atceros, ka, braucot garām Salacai, aizdomājos – kā man gribētos dzīvot šajā skaistajā vietā. Sāku skatīties sludinājumus un atradu – kārtīgu lauku guļbūvi ar 3,5 hektārus plašu teritoriju. Kad pirms dažiem gadiem veicām remontu, atradām akmeni, kurā ir iekalts mājas celtniecības gads – 1926 – un saimnieku Alīnas un Jāņa Pāžes iniciāļi. Alīna tikusi izsūtīta uz Sibīriju, bet Jānis jau tolaik bija miris,» žurnālam Privātā Dzīve stāsta mūziķe Laila Ilze Purmaliete, kas īpašumu iegādājās no Alīnas un Jāņa mazbērniem. «Kad sākām mājas atjaunošanu, pirmais, ko izdarījām, – uzvilkām mastā karogu.
Domāju, ka mājas pirmo saimnieku dvēselītes priecātos, zinot, ka šeit plīvo brīvās Latvijas karogs,» teic viņa.
Saimniece savu īpašumu sauc par Dziesmu mājām, jo tajās tapušas dziesminieces populārās dziesmas Vējš aiziet raudādams jeb Lūša nagi, Pielīmē, Vidzeme un citas. «Savu tagadējo veidolu mājas ieguva kovida laikā. Kad pirku, domāju te dzīvot tikai vasarā un pārcelties pensijas gados, taču viss notika daudz ātrāk. Pandēmijā nedrīkstēju ne koncertēt, ne rīkot pasākumus. Pārdevu savu Rīgas biroju un visu naudu ieguldīju mājas atjaunošanā.
Māja, kurai drīz būs simt gadu, tagad ir mūsdienīga – ar jaunu jumtu, saules baterijām, siltajām grīdām.
To visu man paveica lieliska meistaru brigāde no Salacgrīvas. Daudz ideju iekārtošanai bija mana muzikālā teātra scenogrāfei Elizabetei Trumpei. Šogad pirmo reizi varēju šeit dzīvot arī ziemā, jo māja no ārpuses ir nosiltināta,» teic mūziķe. Iekārtojot interjeru, māksliniece priekšroku devusi koka mēbelēm, lai viss mājā ir dabisks,» stāsta saimniece.
«Mājai bija maziņi logi, ieliku lielākus, jo gribas redzēt dabas ainavu, no kuras iedvesmoties. Reizēm garām noiet kāda stirniņa vai alnis,» teic māksliniece. Ierīkota moderna apkures sistēma. Kad kļūst par vēsu, tiek iekurta arī Jøtul krāsniņa. Virtuve apvienota ar muzicēšanas vietu un viesistabu. «Kad atbrauc viesi, varu gatavot cienastu un vienlaikus sarunāties,» atzīst Laila Ilze.
Kā jau kārtīgā lauku īpašumā pienākas, Purmalietei ir arī sava pirtiņa un modernais kubls. «Pirtī eju regulāri un peros ar slotiņām, kas sasietas no visa, kas dabā atrodams. Pirms pāris gadiem, sēdēdama kublā, pamanīju, ka uz mani noskatās lūsis. Kādu brīdi viens otru vērojām, un viņš devās atpakaļ mežā,» piedzīvoto atminas mūziķe.
Vairāk lasi un skati žurnālā Privātā Dzīve!