Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vēlēšanu naktī politiķe Sandra Kalniete bija ieradusies pašas adītā kleitā no zīda un lina diegiem. «Kleita tapa gada laikā ar nelieliem pārtraukumiem. To sāku adīt iepriekšējā vasarā Eiropas Parlamenta sesijas pārtraukumā. Vairs nebija darba steigas, kas man palīdzēja izturēt pirmos mēnešus pēc vīra nāves. Biju palikusi viens pret vienu ar savām sērām un milzīgo tukšumu, ko Ansis bija atstājis,» stāsta viņa.
«Sākumā sāku šūt baltas kleitas. Tās bezjēdzīgi krājās skapī.
Bija jāpāriet uz kaut ko lēnāku. Sāku adīt kleitu no lina diega, vizmojumam pievienojot zīda pavedienu. Parlamenta darbs atsākās, kad biju uzknibinājusi stāvu. Noliku un aizmirsu. Šogad, sākoties vēlēšanu kampaņai, atcerējos par nepabeigto kleitu. Tā nu piedurknēs esmu ieadījusi arī priekšvēlēšanu laika stresu.»
Politiķe stāsta, ka kleitas rakstam, kas atgādina pāva asti, ir īpaša vēsture. «Šis raksts manu mammu Ligitu un vecmāmiņu Emiliju pasargāja no smagiem meža darbiem Sibīrijā. Sešpadsmitgadīgā Ligita uzadīja raksta paraugu un to parādīja priekšnieka sievai. Tai tūlīt vajadzēja tik neredzētu jaku. Priekšniekam par atbrīvošanu no meža darbiem mamma apsolīja, ka katru dienu uzadīs pa jakai. Mamma adīja arī vecmāmiņas daļu, jo Emilijai vairs neklausīja rokas.»