Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Muravejam padevās rīkot svētkus
Pieminot grupas Keksi mūziķi Aleksandru Sircovu, kurš plašāk zināms kā Muravejs, pagājušās nedēļas nogalē VEF kultūras pilī notika koncerts Muzikālais skudru pūznis. «Saša slimoja pusotra gada, tāpēc viņa aiziešana nebija negaidīta. Tomēr tik un tā ir sāpīgi gan ģimenei, gan mūziķiem,» žurnālam Privātā Dzīve teic Muraveja atraitne Ieva Sircova.
Viņa uzsver – vīrs bijis ļoti dzīvespriecīgs cilvēks, kam patika un padevās rīkot svētkus. «Viņa Muzikālā skudru pūžņa koncerti vienmēr bija apmeklēti, krāšņi un enerģiski. Tādēļ pēc Sašas aiziešanas daudzi mūziķi, ar kuriem krustojušies ceļi, teica, ka gribētu piedalīties viņa dzimšanas dienas piemiņas pasākumā. Tad nu mēs tādu arī izveidojām. Daudzi man saka paldies, ka biju tā lokomotīve, kas savilka kopā mūziķus un palīgus, lai šis koncerts notiktu,» stāsta Ieva. Viņa atklāj, ka visi koncerta ienākumi tiks ziedoti pieminekļa Aleksandram izveidei.
«Daudzi mūziķi pat paši pirka biļetes, lai varētu veikt ziedojumu.
Mēs gribam izveidot pieminekli Cēsu Meža kapos, kur atdusas Saša. Pagaidām gan vēl neesam izdomājuši, kāds tas varētu būt,» tā Ieva.
Spēlē vīra kontrabasu
Koncertā grupas Keksi sastāvā Muraveja vietu, spēlējot kontrabasu, ieņēma Ieva. «Kad izvilku vīra kontrabasu, bija tāda jocīga sajūta. Nebiju tam pieskārusies vairākus gadus. Protams, es protu spēlēt, jo Saša iemācīja, tomēr bija ļoti jāpiedomā, kā to rokenrolu uzspēlēt. Bet tad paskatījos uz vīra bildi… Šķita, ka Saša čukst man priekšā, kā ir jāspēlē,» atklāj Muraveja atraitne.
Aleksandra Sircova piemiņas koncerts
Pirms koncerta, apgūstot repertuāru, Ieva divus mēnešus spēlēja kontrabasu, jo šobrīd mūzika nav viņas ikdienas nodarbe. «Strādāju bankā, programmēju datubāzes. Uz skatuves nebiju kāpusi desmit gadus. Ja cilvēks ko vēlas, var izdarīt jebko. Darīt mīlestības vārdā – tas ir ļoti viegli. Skaistais un atmiņā paliekošais prasa piepūli, bet tas ir tā vērts,» nosaka Ieva.
Cenšas neieslīgt grūtsirdībā
Kopš mūziķa aiziešanas pagājis pusgads, un Ieva neslēpj – šis laiks nav bijis viegls. «Protams, ir skumji un žēl… Ir bijušas asarainas dienas. Bet, kad ir grūti, mēs ar bērniem iededzam svecīti, noskaitām lūgšanu par tēti, un kļūst vieglāk.
Jūtu, ka eņģeļi mums palīdz,» tā Sircova.
Viņa pārliecināta, ka Aleksandrs noteikti negribētu, lai viņa ieslīgtu grūtsirdībā un raudātu. «Īstenībā man nemaz nav tam laika, jo mums ar Sašu ir četri forši bērni, kas prasa savu uzmanību. No tiem trīs ir nepilngadīgi. Jaunākā meitiņa nupat sāka mācīties pirmajā klasē. Ir jāgādā gan skolas lietas, gan jāpalīdz pildīt mājasdarbus,» teic Ieva.
Viņiem ģimenē pēc Muraveja aiziešanas mūžībā ir dzimusi kāda jauna tradīcija. «Vīrs bija liels kulinārs. Tāpēc tagad mēs kopā ar bērniem gatavojam dažādus ēdienus pēc viņa receptēm,» saka Sircova.
Citas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve žurnālā!
