Rīga +12°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stundu ilgā atvadu ceremonijā teātra Baltajā zālē pulcējās gan aktrises laikabiedri, gan jaunākās paaudzes kolēģi. «Paldies tev, ka biji ar mums! To tev saka tavi studiju biedri, kas vēl mīt uz šīs grēcīgās zemes, – Ģirts Jakovļevs, Gunārs Kugrēns, Jānis Dreiblats un es, Mārtiņš Vērdiņš,» atvadu vārdus sacīja viņas kursabiedrs Latvijas Valsts konservatorijas aktieru kursā.
Režisors Edmunds Freibergs atzina, ka viņam bijusi iespēja pārliecināties ne tikvien par Rasmas Garnes profesionalitāti, talantu un lielisko humora izjūtu, bet arī to, ka aktrise bijusi taisnprātīgs cilvēks, nespējusi pieņemt melus un netaisnību.
Citi lasa
«Atvadoties no Rasmas, jādomā par zudušo laiku, kad uz skatuves bija Elza Radziņa, Kārlis Sebris, Velta Līne, Jānis Kubilis… Un to zudušo laiku, kad teātrī ienāca jaunā paaudze – Māra Zemdega, Antra Liedskalniņa, Astrīda Kairiša un mūsu mīļā Rasma Garne. Teātrī viņa ienāca spilgta un pārliecinoša un jau pirmajā sezonā kļuva par trupas vadošo aktrisi. Garajā radošajā mūžā Rasma nospēlējusi brīnišķīgas lomas, no kurām daudz bija lepnu, kaislīgu, valdzinošu, mīlošu sieviešu,» teica Freibergs.
Freibergs atzina: «Viņā brieda rūgtums un protesta gars, un tad mēs teicām: «Rasma ir šerpa!» Taču Rasma bija ļoti sirdssilts cilvēks.
Radošas veiksmes, mīlestība, sāpes, varbūt vientulība – to visu kopā mēs varētu saukt par Rasmas Garnes mūžu, kas tagad ir ierakstīts zudušajā laikā.»
Pēc atvadu ceremonijas, skanot pēdējiem aplausiem, viņas šķirsts no Latvijas Nacionālā teātra pagalma tika nogādāts uz Rīgas krematoriju. Tāda bijusi Rasmas pēdējā vēlēšanās.
Citus rakstus lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!
