Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Politika un kultūras ministres laiks palicis tālu pagātnē, tagad mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas kaislības ir dārzs, labs ēdiens, pasniedzējas darbs, mūzika, spāņu un Latīņamerikas kultūra un draugi. Bet pašā dzīves centrā ir viņas draudzene kucīte Džekija. Sunītim ir jau 14 gadu, un Helēna cieši nolēmusi atlikušo kopīgo laiku būt savai Džekijai blakus, cik vien iespējams. Tā nu viņu ikdiena rit dzimtas mājā Skrīveros.
«Šīs ir manas dzimtas mājas, no kurām nevēlos atteikties, un
māja, kā saka filozofs Andris Rubenis, tā ir verdzība. Ārkārtīgi daudz darba,»
pirms vairākiem gadiem žurnālam Privātā Dzīve atzina Helēna Demakova. Viņa vēl aizvien dzīvo savā dzimtas īpašumā Skrīveros. Māju cēlis viņas vecvectēvs pagājušā gadsimta sākumā un tai joprojām saglabājies zviedru metāla jumts.
Jaunākajā intervijā žurnālam Ieva Helēna atzīst – šeit aizvien jūt savas vecmammas klātbūtni. «Viņa man bija tuvākais cilvēks.
Jūtu viņas klātbūtni kokos – visas tūjas un lazdas ir viņas.
Arī cidoniju un jāņogu krūmi. Kadiķi, viens ir milzīgs, kā no raganu valstības,» priecājas mākslas zinātniece.
Nupat tapusi Helēnas Demakovas jaunākā grāmata Imanta Lancmaņa māksla. Žurnāls Privātā Dzīve Helēnas mājās viesojās pirms vairākiem gadiem, kad tur tapa cita viņas grāmata – par mākslinieku Bruno Vasiļevski. Istabā, kurā Helēna nodarbojas ar saviem rakstu darbiem, ir gan no vecvecākiem mantotas mēbeles, gan kārtīga bibliotēka.
Savulaik, izrādot savu dārzu, Helēna smējās – savs labums bijis no iesaistīšanās aktīvajā politikā, jo no tiem laikiem viņai izveidojusies draudzība ar bijušo Rīgas mēru Andri Ārgali. Viņš daudz palīdzējis Helēnas dārza izveidošanā: «Andris veselu ziemu zīmēja, kāds izskatīsies mans dārzs, un ieteica ņemt palīgā firmu, kas palīdzētu to iekopt. (..) Dārzā ir diezgan daudz Andra dāvināto augu, lielākoties ziemcietes un milzīgās dekoratīvās smilgas,» stāstīja Demakova.
Skrīveru mājas ir viņas pasaule, un uz Rīgu viņa dodas vien darīšanās. Vienīgā bēda tādās reizēs ir jaunie vilcieni. Intervijā žurnālam Ieva Helēna saka:
«Nelaimīgi esam ar stulbiem, jauniem vilcieniem, kuros nevar iekāpt un izkāpt.
Draudzene atbrauca ciemos uz Skrīveriem un teica: «Būtu labi, ja kāds nofilmētu, kā tās kundzītes Rīgas stacijā rāpjas vilcienā!» Viņa kāpusi rāpus. Es arī nevaru iekāpt, ja kāds man nepadod roku. Kāpēc nevar kaut vienu peronu pacelt? Ne par ko citu es sūdzēties nevaru.»
Sarunu ar Helēnu Demakovu lasi žurnālā Ieva un digitālajā žurnālā Santa+!
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
