Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc viņa paustā, pirms divām nedēļām NKMP un Rīgas brīvosta saņēma informāciju no biedrības Bolderājas grupa par Daugavgrīvas pludmalē atsegušos koka kuģa vraka fragmentu. NKMP darbiniekiem apsekojot objektu, tika konstatēts, ka uz pašas ūdens malas atsegušies trīs masīvu ozolkoka apšuvuma dēļu gali, bet zem viļņu pārskalotajām smiltīm iespējams uztaustīt, ka vraka fragments ir vismaz 1,3×4 metrus liels. Drīz vien, ceļoties ūdens līmenim, vraka daļa atkal pazuda zem viļņiem, atzīmēja Meinerts.
Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas vidū vraks atsedzās no jauna un ar Pārvaldes atļauju Rīgas brīvostas darbinieki veica tobrīd vēl šķietami nelielā, vraka fragmenta atrakšanu. Veicot atrakšanas darbus atklājās, ka vraka fragments ir krietni lielāks kā sākotnēji domāts – tas ir vismaz 12 metrus garš, 3,5 metrus plats un turpinās arī virzienā uz kāpu un uz sāniem zem pieplūstošā jūras ūdens līmeņa.
Atsegtais fragments ir no ozolkoka būvēta kuģa borts, un redzama tikai tā ārpuse, kas apšūta ar masīvām, 25 centimetrus platām un astoņus centimetrus biezām plankām. Tās pie kuģa ribām, kuras pašlaik uzmērīt vēl nebija iespējams, stiprinātas gan ar koka, gan vara sakausējuma tapām.
Citi lasa
Savukārt borta ārpusē saglabājušās tūkstošiem nelielu vara nagliņu, kas norāda, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm un šī ir tā borta daļa, kas kuģim esot lietošanā atradusies zem ūdens. Kuģa bortam novērojams izteikts izliekums, kas virzienā uz fragmenta galu sāk izlīdzināties – tas, visticamāk, norāda, ka virzienā uz kāpu varētu atrasties kuģa priekšgals, pauda NKMP pārstāvis.
Viņš norādīja, ka pašlaik vēl grūti izdarīt precīzus secinājumus, tomēr fakts, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm, norāda ka tas ir vai nu kara kuģis, vai tāltirdzniecības kuģis, kas kuģojis ne tikai pa Baltijas un Ziemeļjūru, bet devies arī tālākos braucienos uz tropisko joslu.
Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm uzsāka briti 18.gadsimta 70. un 80.gados, tāpēc šis vraks datējams, visticamāk, ar 19.gadsimtu.
«Zinot, ka tagadējā piekrastes zona pie Daugavgrīvas bākas veidojusies un nostiprinājusies tikai 19.gadsimta vidū, jāspriež, ka pašlaik šo vraku varētu datēt ar 19.gadsimta pirmo pusi – tātad tas ir apmēram 150 līdz 200 gadus vecs. Savukārt vraka galā vērojamās zāģējuma pēdas un vara plākšņu trūkums norāda, ka kuģa vraks pēc avārijas vismaz daļēji sadalīts kokmateriālos un vērtīgās vara plāksnes no tā noņemtas,» skaidroja Meinerts.
Lai nodrošinātu vraka tālāko saglabāšanos un pasargātu koka konstrukcijas no straujas degradācijas saulē un gaisā, NKMP kopā ar Rīgas brīvostas pārstāvjiem pieņēma lēmumu atradumu vietu aizbērt, lai tas atkal nokļūtu mitrumā un vēsumā, kur saglabājies jau vismaz 150 gadus.
NKMP šīs nedēļas laikā lems par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Daugavgrīvas pludmalē atsegtajam vrakam. Tas dos iespēju jau tuvākajā laikā veikt nepieciešamos papildus izpētes darbus, lai noskaidrotu tā izmērus un precīzāku datējumu, kā arī nodrošinās tālāku vraka saglabāšanu.
Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību pārstāve Liene Ozola aģentūrai LETA stāstīja, ka, turpinot izrakšanu, pastāvēja risks vēsturisko atradumu sabojāt, jo pašlaik nav zināms, cik kuģis liels, kā tas novietots, kādā tehniskā stāvoklī ir tā iekšējās konstrukcijas, ja tādas ir.
Tāpat esot bijis skaidrs, ka tad, ja izcelšanas darbi tiek turpināti, jau pašreiz jābūt skaidram rīcības plānam un pieejamiem resursiem tūlīt pat sākt arī atraduma konservēšanu un saglabāšanas darbus, pretējā gadījumā tas, nonācis virszemē, ātri vien var aiziet bojā.
Tāpēc brīvosta kopīgi ar NKMP speciālistiem vienojusies, ka šobrīd pareizākais lēmums ir atradumu atkal aprakt līdz brīdim, kad būs gatavs realizējams kuģa izcelšanas, koncervācijas, uzglabāšanas plāns ar visiem ar to saistītiem tehniskajiem risinājumiem un aprēķiniem.
«No Rīgas brīvostas pārvaldes puses apzināmies atraduma kultūrvēsturisko vērtību un esam apņēmušies meklēt iespējas, kā to saglabāt,» uzsvēra Ozola.
Vienlaikus viņa atzina, ka pašreiz vēl ir pārāk daudz neskaidrību, bet patlaban vēl ir pārāk daudz neskaidrību, lai varētu iezīmēt jau konkrētus plānus, kā arī to, cik tas varētu izmaksāt.
