«Šis darbs ir grūts, bet tik skaists!» aizvadītās izrādes sajūtu pārņemta dzimšanas dienas priekšvakarā saviem faniem atzinās Kristīne Opolais. Savu 45. jubileju viņa sagaidīja saulainajā Spānijā, kur iepriekšējā vakarā nodziedāja titullomu izrādē Madama Butterfly. Nākamnedēļ viņa vēl trīs vakarus priecēs opermīļus Tenerifē, bet novembra beigās uzstāsies Meksikā.
Oktobra beigas Kristīne pavadīja Rīgā.
«Dažreiz vajag tik maz, lai justos laimīga,»
atzinās operdziedātāja, pastaigājoties pa rudenīgajām ielām un mielojoties ar bulciņām.
Latviešu dīva uzstājas pasaules lielākajos opernamos, un katra atgriešanās mājās viņai ir svētki. Te viņa smeļas iedvesmu un spēku nākamajam darba cēlienam. «Viena no īpašākajām vietām Latvijā! Katru reizi, kad šeit atgriežos, mana sirds un dvēsele jūtas brīvi! Daba ir brīvība! Brīvība ir mīlestība. Mīlestība ir Dievs!» esot pie jūras Rojā, septembrī sajūsminājās operas dīva.
Kristīnes gads bildēs
Pirms divām nedēļām bija arī viena no retajām reizēm, kad operdziedātāja izgāja sabiedrībā. Kristīnei patīk mode, un viņa apmeklēja Amoralle un dizainera Fjodora Podgornija modes performanci. Uz šo pasākumu Opolais ieradās Fjodora dizainētajā jaciņā. «Man ir trīs Fjodora dizainētie tērpi un viena Amoralle kleita, kurā reiz uzstājos Maskavā,» žurnālam Privātā Dzīve pastāstīja Kristīne. Pēc modes skates viņa steidzās uz mājām Jūrmalā. «Jābūt pie meitas, jo viņai nākamajā dienā skola.
Viņa man tāda tīneidžere, decembrī jau būs 13 gadu. Aizraujas ar dejošanu.
Dziedāšana viņai neinteresē, pietiek jau, ka mājās viena dzied,» smejot teica Kristīne.
Skatoties uz Kristīni, šķiet, ka viņa maģiskā veidā pamanās ar katru gadu izskatīties arvien jaunāka. Viņa ir ziedoša, lieliskā fiziskā formā un vienmēr stilīgi tērpusies. «Ja to nepieprasītu mans statuss, es droši vien vispār nedomātu par to, kā izskatos. Paldies Dievam, sabiedrība uzliek pienākumu,» pērn žurnālam L’offieciel Baltics sacīja Kristīne. Jāatzīst – lai arī ko viņa vilktu mugurā, Opolais izskatītās kā skaistumkaraliene. «Man nepatīk pārāk populāri zīmoli, jo vēlos, lai tērpā ir kāds noslēpums. Man patīk ikdienišķs šiks, sportisks šiks… (..) Man nepatīk vakarkleitas. Skatuve ir viena lieta, bet dzīve – pavisam kas cits. (..) Man nepatīk, ja viss ir pārāk stīvs un formāls.
Man ir svarīgi justies tā, it kā es varētu pacelties spārnos. Legingi, balts krekls, iešļūcenes, laba soma un – aiziet!» klāstīja operdīva.
«Man vispār cilvēkos patīk dabiskums. Godīgi sakot, mēs krāsojamies, lai maskētos. Pasaule ir nežēlīga, un, ieraugot tevi īstu, sirsnīgu un atklātu, cilvēki sāk pārkāpt robežas, tāpēc reizēm nākas vilkt drosmīgākas līnijas,» sacīja Kristīne. «Starp citu, man arī nepatīk grims uz skatuves. Reizēm bez tā neiztikt, bet no īpašām frizūrām un grima solokoncertos jau sen esmu atteikusies. Parasti operdziedātājiem uz galvas ir kaut kas sarežģīts, un tas nemaz nav manā gaumē,» atklāja Opolais.