Ņemot vērā, ka meitenes zobu veselība pēdējā laikā strauji pasliktinājusies, tiek nolemts viņu vest uz «Stomatoloģijas institūtu», lai tur meitenei, esot narkozē, varētu salabot zobus. Mareks Folkmanis, kurš devies meitenei līdzi, neslēpj – viņš uzskata, ka tā ir vispareizākā rīcība, lai varētu visus zobus salabot vienā reizē.
Mājās palikusī Vita un ar satraukumu gaida kādu ziņu par to, kā zobu labošana būs noritējusi: «Es uztraucos, kā viņai būs, cik zobiņus izraus, kā tā narkoze iedarbosies un kā viņa jutīsies pēc.»
Pēc pamošanās no narkozes meitene neslēpj savas emocijas un ļaujas asarām.