«Fenotips ir gēnu, instinktu, rakstura atspoguļojums cilvēka sejā. Ja sieviete ar plastiskās ķirurģijas palīdzību maina ārieni, viņa vēlas paspilgtināt noteiktu iezīmi, kompensēt kādu trūkumu raksturā. Pārsvarā sievietēm, kas izšķiras par šādu soli, gēnos jau ir šīs iezīmes, un viņas tikai vēlas tās izcelt.
Parasti izteiktāka ir apakšlūpa, kas bieži vien nedaudz vērsta uz āru. Sievietei ar izteiktu apakšlūpu ir svarīga baudkāre, izpriecas. Viņai patīk baudīt ēdienu, mūziku, ceļojumus, pasākumus, kur apgrozās sabiedrības krējums, arī seksu viņa izgaršo visā tā krāšņumā.
Mākslīgi uzlabotas lūpas ir lielas, pilnīgas un biezas. Tām ir izteikta sarkanā pārejas daļa, un šī iezīme norāda uz lielu enerģijas daudzumu, kas tiek izstarots no lūpām. Raksturā šāda sieviete ir aktīva, emocionāli silta, gatava apmeklēt pasākumus, tusiņus. Pastāv gan risks enerģiju nodedzināt izpriecās, un tās var pietrūkt ikdienas darbam.
Svarīga iezīme ir lūpu stingrums.
Stingras lūpas norāda uz izlēmīgu raksturu, cilvēks spēj ilgstoši strādāt rutīnas darbu, kas ne vienmēr viņam ir pie sirds. Mīkstas lūpas liecina par gļēvu, neizlēmīgu dabu, nespēju novest iesākto līdz galam.
Palielinot lūpas, izteiktāka kļūst augšlūpas viļņotā daļa. Pievilcīgā bantīte norāda uz izsmalcinātām manierēm, labu gaumi. Sieviete ar šādu fenotipu ievēro stilu runā, apģērbā, rīcībā. Viņai svarīgas nianses. Tāda dabiski veidota augšlūpa biežāk vērojama radošo profesiju pārstāvjiem.
Ja pirms palielināšanas sievietei lūpas bija šauras kā svītriņas, viņa lieki netērēja enerģiju izpriecās, bet ieguldīja to darbā. Ja augšlūpa bija izteikti šaura, draudzene viņai varēja uzticēt noslēpumus. Šauru lūpu īpašniece ir emocionāli vēsāka, garlaicīgāka, nelabprāt stāsta par sevi. Izmainot lūpu formu, viņai vieglāk iejusties sabiedrībā. Viņa ir emocionāli atvērtāka, mīlīgāka, taču var sākt meklēt vieglāku ceļu dzīvē.»