Estrādes zvaigzne Ojārs Grinbergs: Esmu viens un egoists

Neaizmirstamais tunelis

«Bērnībā norūdījos, un man bija lieliska imunitāte – varēju izturēt tik sliktus apstākļus, kādos koncertējām un dzīvojām Krievijā! Ļoti reti sāpēja kakls, arī gripa neķērās klāt. Vienīgā reize jaunībā, kad nokļuvu slimnīcā, bija savas muļķības dēļ. Pēc koncerta Ventspilī kļuva slikti, bet es paliku pie sava – jābrauc uz mājām, kādi dakteri! Pārbraucu vēlā naktī mājās, un jau pēc neilga laika, kad temperatūra jau bija vairāk par 41 grādu, sieva izsauca ātros. Par laimi, izturēju līdz slimnīcai – aklā zarna plīsa uz operāciju galda. Tad arī es redzēju to tuneli, par ko daudzi stāsta. Kaut pagājuši jau četrdesmit gadi, to nevaru aizmirst… Kā no malas redzēju, ka mani ved vagoniņā pa sliedēm un priekšā tunelis, bet tajā – tālumā gaisma. Piebraucu pie tuneļa, un tad pie ieejas rati apgāzās, es no tiem izkritu… Toreiz palaimējās, ka atgriezos dzīvē.

Taču Agnija pirms septiņiem gadiem neatgriezās… Par vēlu pie ārsta aizgāja. Kuram gan kaut kas savureiz neiesāpas? Tā arī viņai… Līdz kļuva dzeltena. Izrādījās – kaut kāds modernais hepatīts. Mēneša laikā aizgāja… Bērni ļoti pārdzīvoja. Arī man tas bija negaidīts trieciens. Iespējams, tieši tad kaut kas arī manī ieķērās, nemanot izraisot tālāko procesu. Pēc kāda laika saslimu ar plaušu karsoni. Slimnīcā to izārstēja – it kā viss labi, tomēr nejutos lāgā, pēc laiciņa atkal devos uz Gaiļezeru. Dakteris veica padziļinātu pārbaudi un atklāja, ka ir aizdomas par audzēju plaušās. Ļaundabīgu! Mani pa taisno aizrāva uz Stradiņiem pie Jāzepa Baško – viena no slavenākajiem, kā es tagad zinu, plaušu ķirurgiem Latvijā. Veicu visas pārbaudes. Secinājums: jāoperē! Dakteris teica: neko darīt, jāgriež! Man nebija bailes ne no operācijas, ne no briesmīgās diagnozes. Nevienu brīdi man nebija domas, ka audzēja dēļ es varu nomirt! Es ļoti paļāvos uz dakteri. Šķita, ka atrodos tā cilvēka rokās un viņš var darīt, ko uzskata par vajadzīgu, jo nosaka manu tālāko dzīvi. Šādas domas noteikti palīdz. To arī Baško teica: tev viss būs kārtībā, neuztraucies, pēc operācijas tu dzīvosi divdesmit gadu! Pateicoties dakterim (kolosāls cilvēks, mēs tagad kā draugi esam, Jāzeps nāk uz maniem koncertiem), es te sēžu. Viņš iedvesa pārliecību, ka viss būs labi. Redz, jau septiņi gadi pēc operācijas pagājuši, vēl trīspadsmit priekšā – un tas nav maz!»

Nākamā lapa