Jums paredzēts tik daudz koncertu, ka māc bažas, vai neaptrūksies joku?
Nebūs tik traki. Šī jau nav klasiska stāvizrāde, es to vairāk dēvētu kā atpūtas vakaru. Būs gan improvizācija, gan jau sagatavoti joki. Uzstājos kopā ar savu muzikantu, tāpēc uzdziedam dziesmiņas, dažādās aktivitātēs iesaistām publiku.
Kādu jautājumu cilvēki pasākumos uzdod gandrīz vienmēr?
Kur ir Fredis? Varu atbildēt visiem vienreiz un par visām reizēm: «Fredis ir dzīvs, sveiks un vesels!»
Kā iesildāt balsi pirms uzstāšanās?
Neiesildu, man no dabas ir skaists vokāls. Bet ja nopietni – neesmu baigais dziedātājs. Balss iesildīšana nedotu efektu, tāpēc nemokos.
Kāds ir jūsu pielūdzēju vietējais vecums?
Lai arī pats esmu pirmspensijas vecumā, mani priecē, ka publikā ir dažāda vecuma cilvēki.
Vai tīņiem vispār ir nojausma, kas ir Ufo?
Domāju, jā. Ceru, ka vēstures stundās viņiem stāsta par leģendārajiem Ufo un Fredi. BB Brokastis nav jau 10 gadu, bet mūs joprojām atceras. Šad tad pasākumos ar Fredi gan uzstājamies joprojām. Piemēram, šogad Jelgavā es organizēju lielu pasākumu, kuram nosaukums būs Jāņi manai paaudzei. Atcerieties, kādreiz bija ārkārtīgi populārs krietnās mūzikas festivāls Dziesma manai paaudzei. Nolēmām to reanimēt. Tāpēc labākajās šī konkursa tradīcijās Līgo vakarā uzstāsies krietnākie tautas solisti. Interesenti jau tagad var pieteikties. Fredis to visu vadīs.
Ar kuru dzērienu salīdzināt latviešu humora izjūtu?
Tas noteikti nav slikts dzēriens. Latviešiem ar humoru pa lielam viss ir labi. Ar to humora piedāvājumu gan ir tā sūdīgāk.
Kā tikāt pie LTV raidījuma Kas te nenotiek? vadīšanas?
Man piedāvāja režisore Marta Selecka, kas ir šī raidījuma veidotāja. Šķita gana interesanti. Iepriekš esmu bijis nosacīti sociāli aktīvs cilvēks. 12 gadus biju Ikšķiles pašvaldības deputāts. Acīmredzot tas bija viens no iemesliem, kāpēc mani uzaicināja.
Jūs bieži sūdzaties?
Dīvānā, jā! Esmu dīvānā bubinātājs. Reizēm to daru arī pie automašīnas stūres. Bijuši gadījumi, kad esmu uzbraucis arī sociālajos tīklos un par to dabūjis bietē.
Ko jūs darītu, ja aci pret aci sastaptos ar lāci?
Droši vien ap….tos.
Par iebraukšanu Jūrmalā tagad visu gadu jāmaksā 3 eiro. Kāpēc Ikšķilē par iebraukšanu nav jāmaksā?
Tas mani tracina jau gadiem. Izstāstīšu piemēru. Baiba Sipeniece-Gavare dzīvo Jūrmalā, viņas vīrs Gatis man ir labs draugs. Viņiem ir privātmāja. Kad dodos ciemos, es iebraucu viņu plašajā pagalmā, neatstāju mašīnu kaut kur uz ielas. Tad kāpēc man ir jāmaksā iebraukšanas maksa? Tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Ja vien iespējams, es uz Jūrmalu nebraucu.
Tuvojas Lieldienas. Cik olu šajos svētkos nav grēks apēst?
Lieldienās kāds tās olas vispār ēd? Man šķiet, tikai krāso, atrāda sociālajos tīklos, tad ar tām klapējas un pēc tam sagriež rasolā. Lieldienās es nekad uz apēsto olu skaitu neesmu izgājis, bet varbūt būs jāpamēģina.
Kurš bija pirmais – vista vai ola?
(Ilgi domā.) Droši vien, ka ola. Ne velti mēs tās Lieldienās krāsojam. Ja būtu otrādi, mēs noteikti krāsotu vistas.
Starp citu, reiz viens mans čomaks, datorgrafiķis, bija ar briljantiem izdekorējis savas olas un izlicis apskatei.
Kāpēc krokodils un bruņurupucis atliek olas, bet vista dēj?
Jo rāpuļiem ir četras kājas, bet vistai tikai divas. Vista var pietupties. Un visi, kas var pietupties, ir dējēji, bet tie, kas nevar – atlicēji. No tā arī nāk tas pastum, pastum, pietupies. Tanī brīdī, kad tu pietupies, tu izdēj olu. Un es tik tiešām esmu redzējis, kā tas notiek. Ballītēs vispār cilvēki bieži dēj olas! Jūs to neesat redzējusi?
Laikam apmeklēju nepareizās ballītes…
… redz, jāzina īstās vietas un laiks.
Noskaitiet, lūdzu, kādu latviešu tautasdziesmu par Lieldienām?
Sit Jānīti vara olas
Lieldieniņu rītiņā.
Lai zināja tās meitiņas,
Ka Jānītim vara olas.
Kāpēc slavenais juvelieris Karls Faberžē taisīja tieši olas, nevis kādu citu produktu?
Tas jautājums mani arī nodarbina. Laikam jau uz Lieldienām viņš tās taisīja, nezinu. Starp citu, reiz viens mans čomaks, datorgrafiķis, bija ar briljantiem izdekorējis savas olas un izlicis apskatei.
Jums mājās ir vistas?
Jā, kādas padsmit.
Un kādas krāsas olas viņas dēj?
Dažādas. Zaļas, zilas, brūnas.
Mans tēvs ir kārtslēcējs, un arī es jaunībā nodarbojos ar vieglatlētiku, arī kārtslēkšanu.
Jūs esat psiholoģiski spēcīgs?
Protams. Ļoti noturīgs. Nekas mani nevar satricināt.
Cikos no rīta ceļaties?
Ap septiņiem. Mani modina suņi, kas grib ārā.
Jūs esat viņu vadātājs?
Nē, izlaidējs. Man ir plaša teritorija pie mājas.
Pie kādas mūzikas veicat rīta vingrošanu?
Es to varētu darīt pie jebkuras mūzikas, bet nedaru. Jūs taču to zināt – ja jūs gribat pirkt abonementu uz sporta klubu, ir jāpērk pilna laika abonements, jo tad var neiet jebkurā brīdī. Man tieši tāpat ir ar rīta vingrošanu.
Šovasar būs olimpiskās spēles. Kuru olimpisko sporta veidu gribētu pamēģināt?
Mans tēvs ir kārtslēcējs, un arī es jaunībā nodarbojos ar vieglatlētiku, arī kārtslēkšanu. Reiz man sieva prasīja: «Ar kārti lec augstumā vai tālumā?» Tad nu es gribētu izmēģināt kārtslēkšanu tālumā. Reāli – cik lielam grāvim var pārlēkt pāri ar kārti. Ja tālumā bez kārts var aizlēkt gandrīz deviņus metrus, tad ar kārti ieskrienoties varētu mēģināt pārlidot Dubkalnu karjeram.
Kura dziesma raksturo jūsu dzīvi?
Nupat kopā ar grupu Apvedceļš uztaisījām dziesmu Mīnus viens. Kad jūs to noklausīsieties, sapratīsiet, kāpēc tā raksturo manu dzīvi.
Uz pieminekļa tā arī stāv rakstīts, ka te atdusas Ufo un Fredis. Visai jocīgi.
Apvedceļš, skatos, tagad ir uz izķeršanu.
A, ko – Bermudu divstūris un Olga Rajecka var, bet es ne? Es arī gribu.
Ja mājās būtu lieka istaba, kam jūs to atvēlētu?
Iekārtotu sev kabinetu ar bibliotēku un Čērčila tipa krēsliem. Vēl tur ieliktu televizoru un viens pats to skatītos, lai neviens netraucē un varu skatīties, ko gribu.
Vai uzņēmējam Raimondam Gerkenam esat ar Andri Freidenfeldu prasījuši maksāt nodevu par to, ka viņš savus suņus nosauca par Ufo un Fredi?
Esmu bijis pie šo suņu kapa. Uz pieminekļa tā arī stāv rakstīts, ka te atdusas Ufo un Fredis. Visai jocīgi. Taču nelaiķa Rūķīša kapsētā Citi medību lauki ir apglabāti vairāki Ufo un Freži.
Kāpēc baznīcu koros ņem tantiņas, kuras šķībi dzied?
Mans dēls ir kordiriģents, tāpēc es zinu, ka koros bieži ir tā – kas nāk, to ņem. Baznīcas koros ir vēl trakāk, tur cilvēciņu, kurš izrādījis vēlmi dziedāt, korī ir jāņem obligāti. Pat ja viņš nevar novilkt taisni nevienu noti. Bet tas ir forši.
Ar kādu skatienu veikalā pērkat alkoholu, lai pārdevēja jums neprasītu uzrādīt dokumentus?
Jūs domājat pensionāra apliecību? (Smejas.)
Vai esat ar fotošopa palīdzību sevi fotogrāfijās padarījis slaidāku?
Es nemāku darboties ar fotošopu. Tas jau tikai citiem šķiet, ka esmu resns, patiesībā esmu labā formā.
Kura grupa uzvarēja pērnā gada Eirovīzijā?
Droši vien kaut kāds mēsls. Es šo pasākumu uztveru kā frīku šovu, baigi neiedziļinos. Bet zinu, ka šogad uz to dodas Dons.
Kur jūs visu laiku taisāties, bet tā arī neesat aizbraucis?
Uz Austrāliju. Tur dzīvo sievas radi, kas visu laiku aicina ciemos. Līdz šim nav sanācis, jo tas ir padārgs pasākums. Taču kādreiz mēs noteikti aizlidosim.
Jums nav piedāvājuši startēt ceļojumu šovos, piemēram, Četri uz koferiem?
Bija viens piedāvājums, taču es atteicos, jo biju aizņemts. Neesmu baigais ceļotājs. Ja brauktu uz kādu izrādi vai koncertu, tad – jā, bet vazāties pa tūristu iecienītiem galamērķiem, pētīt mājas un baznīcas, tas man nav interesanti.
Ja jums nāktos nedēļu ēst tikai vienas krāsas ēdienu, kura krāsa tā būtu?
Brūna. Es mierīgi visu nedēļu varētu pārtikt no kotletēm un kārtīgi saceptiem kartupeļiem. Neesmu gurmans.
Esat mēģinājis kļūt par veģetārieti?
Jā! Bet nesekmīgi. Esmu kārtīgs gaļēdājs.
Kā dēvēt Sarkangalvīti bez sarkanās cepures?
Vienkārši par Galvīti.
Kādos brīžos jums nepatīk, ka esat Kaspars Upaciers?
Kad Igaunijā, Lietuvā vai Polijā esmu kādās institūcijās. Ej nu viņiem ieskaidro, kā pareizi uzrakstīt vārdu un uzvārdu. Lai gan arī daudziem latviešiem ar to ir grūtības. Ja nu kāds to vēl nezina – esmu nevis Upacieris, bet Upaciers.
Vairāk lasi žurnālā «Privātā Dzīve»!