Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viss sākās ar ierakstu sociālās saziņas vietnē X. Komiķe Anete Bendika atklāja, ka režisore Una Rozenbauma jau divus gadus nespēj samaksāt par sen realizētu projektu. Kad Anete viņai atgādinājusi par nenokārtotu parādu – raidījumu Čiki-briki, špiļi-viļi, tumsā zem segas, Una izvēlējusies vienkārši pārtraukt komunikāciju ar Bendiku.
Izrādījās, ka Anete nebūt nav vienīgā, kurai sadarbība ar Unu beigusies rūgti. Sākuši runāt arī citi, kas velti gaida godīgi nopelnīto naudiņu.
«Ja mīļā miera labad mēs klusējam, tad var turpināt tādā stilā,»
tagad secina Anete. «Piesakās cilvēki no malu malām. Unas rokraksts viens un tas pats. Nesaku, ka nekad nevajag ar viņu sadarboties, bet priekšapmaksa un līgums bez atrunām ir obligāts nosacījums,» pauž Bendika.
Daudzi ilgstoši uzklausījuši dažādus Unas Rozenbaumas attaisnojumus, tostarp – ķibeles personīgajā dzīvē.
Skarbs izteikumos par šo situāciju ir Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis. «Ļoti progresīvā producente un režisore Una Rozenbauma jau gadiem ilgi nodarbojas ar krāpniecību un finanšu mahinācijām.
Silti iesaku visiem uzmanīties, jo no viņas cietuši arī vairāki Jaunā Rīgas teātra aktieri,»
feisbukā pauž Alvis. Upuru vidū esot arī Hermaņa sieva aktrise Kristīne Krūze-Hermane. Ar savu pieredzi viņa padalījusies vietnē X: «Šo divu gadu laikā esam dzirdējuši visus iespējamos attaisnojumus un melus, kāpēc nevar samaksāt. Bet beidzamajā laikā Una pat vairs neuzskata par vajadzīgu atbildēt uz ziņām.»
«Man kā Unas draugam un ilggadējam kolēģim ir ļoti smagi šo lasīt.
Biju dzirdējis par šādām situācijām. Gan no attālākiem, gan ļoti labiem draugiem. Man vienmēr ir samaksāts. Bet likās, ka būtu divkosīgi šajā situācijā klusēt. Par darbu ir jāsaņem nauda,» atklāts ir scenārists Reinis Piziks.
Kad tie, kam Una pamanījusies palikt parādā, aicinājuši tomēr saistības nokārtot, Una parasti atradusi kādu svarīgu attaisnojumu, kādēļ nauda vēl mazliet jāpagaida. Jāgaida esot ne tikai projektos iesaistītajiem, bet arī draudzenei, kas izīrējusi dzīvokli vai aizdevusi naudu.
Kritiskos momentos Una atzinusi, ka pati tik tikko spēj savilkt galus, taču viņas sociālie tīkli parādniekiem rādījuši ko citu – ārzemju ceļojumus, viesības…
Tagad, kad problēmas jau samilzušas līdz publiskam skandālam, Una atzīst – finanšu lietās viņai neesot ķēriena, ar tām viņai nevedas.
Una allaž izcēlusies ar savu ārieni un poētisko dabu. Īsta rīdziniece – eleganta, rosīga, uzņēmīga. Būdama četru bērnu mamma, viņa pirmkārt allaž vēlējusies sevi realizēt kā radošu personību.
Pirms diviem gadiem intervijā žurnālam Santa viņa atzinās – vairs nelaižot sev klāt stresu.
«Ļoti labi pazīstu sajūtu, kā ir, kad vairs nevari paelpot, jo esi sagrābusies tik daudz darbu,
jo gribi izpatikt… Bet pašmīlestību var iemācīties kā metodi. Ja ir par daudz, tad lieko nomet; ja kaut ko nepagūsti, tad tā arī pasaki,» toreiz stāstīja Una.
«Mēs daudz labprātāk meklējam kopējo ienaidnieku, nevis kopējo draugu. Tur vieglāk vienoties. Daudz vienkāršāk un dabiskāk izlaužas ļaunību strūkla, kad kāds kaut ko ir paveicis. Man liekas, ka tāpēc mums ir tik grūti radīt ko neparastu un izcilu, jo konstanti tiekam apšaubīti. Cilvēki šaubās par sevi un tikpat ļoti arī viens par otru. Tomēr, laikus apstādinot kritikas izvirdumu, jau sākotnēji mēģinot pateikt kaut ko labu un iedrošinot, rezultāts ir pavisam cits,» pērn savās pārdomās dalījās Una. «Brīnišķīgā aktrise Sāra Paulsone reiz, saņemot balvu, teica:
«Kad tev kāds tic, tu sāc ticēt sev.
Cita cilvēka ticība tev, tīra un brīva no tavām personīgajām šaubām, grūtībām un traumām, spēj pārņemt tevi un maģiski pārvērsties par tavu ticību sev,» sacīja režisore, kurai šajā rudenī gan sanācis pazaudēt daudzu uzticību.
