Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Brižita Bardo ir nodzīvojusi teju gadsimtu. Pirms 70 gadiem aktrise lauza sirdis ne vienam vien vīrietim – viņa ļāvusies galvu reibinošām kaislībām, nofilmējusies 50. gadu skandalozākajā filmā, par kuru šokā bija viss Vatikāns, cietsirdīgi pameta savu bērnu un mēģināja izdarīt pašnāvību neskaitāmas reizes. Taču viņa izdzīvoja – Bardo dzīves jēgu piešķīra neatlaidīga vēlme glābt dzīvniekus, un arī savā 90 gadu jubilejā viņa alkst aizliegt zirgu gaļas ēšanu visā Francijā.
«Es jau 50 gadu lūdzos valdības pārstāvjiem, prezidentiem, lai šis tiku aizliegts. Kad pametu kino, tas bija pirmais, ko lūdzu. Un, paskat, es neko neesmu panākusi. Tā būtu skaistākā dāvana manā jubilejā. Man vairs nav vēl 50 gadu, ko gaidīt,» dažas dienas pirms 90. dzimšanas dienas ziņu medijam AFP skarbi izteikusies Bardo. Vaicāta, kā aktrise jūtas, sasniedzot šādu vecumu, viņa atbildējusi:
«Es sev jau labu laiku mēģinu iestāstīt, ka man paliek 20. Ja godīgi – man pašai prieks, ka esmu sasniegusi tik cienījamu vecumu.»
Citi lasa
«Man par labu nāk tas, kā es redzu dzīvi, es arī ļoti interesējos par dabu, bēgu no cilvēces un izbaudu klusu vientulību,» savu ilgās dzīves noslēpumu atklāj aktrise.
Grēcīgais triumfs
Brižita Bardo ir dzimusi turīgā parīziešu ģimenē. Viņa kopš bērnības mācījās baletu un alka savu dzīvi saistīt ar deju, taču jau pusaugu gados notika neticams likteņa pavērsiens. Brižitai bija 16 gadu, kad viņas fotogrāfija jau bija uz prestižā žurnāla ELLE vāka. To ieraudzījis, jaunais režisora asistents Rožē Vadims (īstajā vārdā Rožē Vadims Pļemjaņikovs; 1928. gada 26. janvāris−2000. gada 11. februāris), kas ar Bardo bija iepazinies pirms gada, steidzās pie sava bosa – populārā režisora un scenārista Marka Alegrē. Pieredzējušais meistars acumirklī saprata – šī pievilcīgā meitene varētu kļūt par labu aktrisi. Tieši viņš pierunāja Brižitu sākt kinokarjeru.
Turpmākais notika strauji – kinodebija 18 gadu vecumā ar epizodiskām lomām filmās Normandijas kakts un Lielie manevri, kāzas ar Rožē Vadimu, daudz lomu kino, piedalīšanās teātra izrādē Aicinājums uz pili un pat prestižajā Kannu kinofestivālā. Pēc 17. filmas sekoja nākamā, kas izrādījās liktenīga. Tā bija jaunā režisora Rožē Vadima debija Un Dievs radīja sievieti (1956) – pamflets par buržuāziskās sabiedrības liekulīgo morāli. Brižitas atveidotā Žiljeta bija koķeta un kaprīza vieglas uzvedības blondīne ar lielām, brūnām acīm.
Franči filmas pikantās ainas ar bikini tērpto aktrisi vērtēja par pārāk atklātām, Francijas katoļu baznīca un Vatikāns kailskatus asi nosodīja, turpretī ASV, kurp franču kino industrija importēja savas filmas, to novērtēja kā kino sensāciju – Holivuda tādas vaļības vēl neatļāvās.
Ažiotāža bija tik liela, ka kinolente, ko dēvēja par seksa revolūcijas priekšvēstnesi, Eiropā tika izlaista atkārtoti. Franču blondais grēks, kuras iniciāļi BB kļuva plaši pazīstami, lepni triumfēja.
Ienīst savu bērnu
Jaunajai aktrisei galvā bija vējš – viņa iemīlējās vai visos filmu partneros. 1957. gadā laulība ar Vadimu tika šķirta, un nu Brižita varēja savaldzināt savas triumfa filmas partneri Žanu Luī Trentiņjanu un pierunāt viņu šķirt laulību no sievas. Tiesa, jau pēc diviem gadiem viņš atgriezās pie sievas un bērniem, jo Bardo bija metusies jaunā mīlas dēkā. Blondā franču aktrise bija izsalkusi nimfomāne – reiz viņa pati atzina, ka viņas sarakstā ir vairāk nekā 100 mīlnieki, kuru starpā ir arī sievietes.
25 gadu vecumā viņa apprecējās ar jauno aktieri Žaku Šarjē, un notika lielākais trieciens Brižitas dzīvē. Viņa palika stāvoklī. Bardo nevēlējās grūtniecību, taču Šarjē vecāki pārliecināja viņu iznēsāt bērnu. Viņai tas bija smags laiks – Brižita nevēlējās tapt ieraudzīta ar lielo vēderu, jo tas sagandētu viņas «seksīgā kaķēna» tēlu, tāpēc pēdējos mēnešos viņa kategoriski atteicās iziet no mājas. Aktrise necieta ne tikai grūtniecību, bet arī savu vēl nedzimušo bērnu.
«Tas bija tā, it kā mani no iekšas ēstu audzējs, kura dēļ viss mans ķermenis kļūst sapampis,» vēlāk Bardo rakstīja savos memuāros.
1960. gada janvārī smagās mājdzemdības pasaulē nāca Nikolā.
Diemžēl mazais puisēns Bardo neapmodināja mātes instinktu, kā to bija cerējis Žaks. Viņa kategoriski atteicās bērnu zīdīt un rokās paņēma, tikai lai iepozētu kamerām. «Es neesmu radīta, lai būtu par māti,» reiz atzinās Bardo. «Es neesmu pietiekami pieaugusi. Es zinu, ka to atzīt ir šausmīgi, bet es neesmu pietiekami pieaugusi, lai rūpētos par bērnu.»
1963. gadā Bardo un Žaka laulība tika šķirta. Dēls palika pie tēva. «Es mīlu brīvi un aizeju tāpat – brīvi!» demonstratīvi paziņoja dīva. Tiesa, šo soli viņa vēlāk nožēloja. Aktrisei ar dēlu visas dzīves garumā izveidojās rezervētas, pat naidīgas attiecības. Nikolā savu māti neaicināja ne uz savām kāzām, ne ciemos pie savas ģimenes. Brižitu tas smeldzīgi sāpināja. Kad Nikolā reiz kāds žurnālists pavaicāja, kādas šobrīd ir viņa attiecības ar māti, viņš atbildēja: «Viņa mīl savus mēteļus, bet es mīlu savu ģimeni.»
Aktrise – pašnāvniece
Brižitai bija smags raksturs, un ne reizi vien viņa mēģināja izdarīt pašnāvību. 26. dzimšanas dienā, savā villā Nicā, Francijā, vien dažus mēnešus pēc dēla piedzimšanas, Bardo atkal mēģināja atņemt sev dzīvību, izdzerot veselu pudeli miega zāļu un pārgriežot plaukstas locītavas. «Jo neatkarīgākas sievietes kļūst, jo nelaimīgākas viņas top. Vīrieši ir lopi, un pat lopi neizturas tā, kā izturas vīrieši. Tāpēc es viņus pametu pirmā – es esmu tā, kas pieliek punktu!» reiz teikusi aktrise.
Tomēr iemesls aktrises grūtsirdībai bija ne tikai vīrieši. 60. gados arī Francijā ievērojami saruka kino apmeklējumu skaits, daudzi kinoteātri tika slēgti, samazinājās filmu ražošana. 1966. gadā Bardo izdeva savu pirmo skandalozo grāmatu BB memuāri un nešaubīdamās pieņēma amerikāņu piedāvājumu izmēģināt laimi Holivudā. Bet tad dzīvi ar kājām gaisā atkal sagrieza mīlestība – aktrise neprātīgi iemīlējās glītajā un bagātajā vācu miljonārā Ginterā Saksā. Diemžēl arī šīs laulības mūžs nebija ilgs – jau 1969. gadā viņi izšķīrās.
Joprojām kareivīga
Jauniņais Džons Lenons pievilcīgo aktrisi uzskatīja par skaistuma ideālu. Brižita Bardo minēta arī daudzās 50. gados populārās dziesmās – par viņu dziedāja Bobs Dilans (I Shall Be Free), Eltons Džons (I Think I’m Going To Kill Myself, grupas The Who (It’s Not Enough), Red Hot Chili Peppers (Warlocks), arī mūziklā Caur Visumu, kur Bītli atskaņoja 34 kompozīcijas un aktrises portrets bija novietots Prinstonas Universitātes kopmītnē. Bardo filmu partneri bijuši slaveni aktieri, piemēram, Alēns Delons, Žans Gabēns, Šons Konerijs, Klaudija Kardināle, Annija Žirardo, Marčello Mastrojāni, Džeina Fonda. Aktrise arī diktējusi modi – daudzas sievietes gribēja viņai līdzināties gan precoties (piemēram, kāzās ar Žaku Šarjē Brižitai mugurā bija rūtaina rozā kleita un frizūra «skābie kāposti» no filmas Babete dodas karā, kurā viņa atveidoja titullomu), gan pludmalē (aktrise uzvilka bikini pat Kannu kinofestivālā!).
1970. gadā Brižita Bardo vēl pozēja Francijas simbola Mariannas krūšutēlam, bet jau drīz paziņoja par savas kinematogrāfiskās karjeras noslēgumu. Bilance – 22 gadu laikā viņa filmējusies 48 filmās, piedalījusies vairākos muzikālos šovos un iedziedājusi 80 dziesmas – no tām zināmākā bija 1967. gada filmas Bonjia un Klaids tituldziesma ar tādu pašu nosaukumu.
«Jaunību un skaistumu atdevu vīriešiem, bet gudrību un pieredzi sniegšu dzīvniekiem,»
aktrise vēstīja. Viņa kļuva par veģetārieti un izsolē izlika savus kažokus un visu, kas atgādināja par darbu kino. Iegūtos līdzekļus – trīs miljonus franku – Bardo novēlēja dzīvniekiem. 1986. gadā tika izveidots Brižitas Bardo Dzīvnieku labklājības un aizstāvības fonds (Brigitte Bardot Foundation for the Welfare and Protection of Animals). Savā privātajā teritorijā viņa ir izveidojusi suņu glābšanas centru. Daudziem neizdodas izvairīties no aktrises asās mēles un spontānās rīcības. Par savu kažokādas manto, piemēram, dabūja ciest kinodīva Sofija Lorēna. Tikpat aizrautīgi Bardo organizēja mītiņu kotiku aizsardzībai, nosodīja roņu medības Kanādā un ķīniešus par «ņirgāšanos par lāčiem un pasaulē pēdējo tīģeru un degunradžu nogalināšanu, lai gatavotu afrodīziju». Reiz viņa piedraudēja pamest Franciju un apmesties uz dzīvi Krievijā, tāpat kā to izdarījis viņas kolēģis Žerārs Depardjē, ja Francijas varas iestādes neko nedarīs, lai glābtu divas ar tuberkulozi sasirgušas Lionas cirka ziloņmātes.
Sava paradīze
Kopš 50. gadu beigām aktrise dzīvo Sentropēzā, Kotdazīrā jeb Francijas Rivjērā, ko dēvē par filmu un romantikas paradīzi. 1992. gadā viņa apprecējās ar bijušo radikālās partijas Nacionālā fronte padomnieku Bernāru Dormālu, un šī laulība izrādījās laimīga.
Par jaunību, kas pagājusi, Bardo neuztraucas. «Labāk būt vecai, nevis beigtai!» viņa skaņi smej. Vēl vairāk – aktrise nedara neko, lai uzlabotu savu izskatu. «Plastikas ķirurgs ar cilvēka degunu var izdarīt jebko, izņemot vienu, – neļaut viņam to bāzt citu darīšanās,» aktrise nosmīn.
