Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tagad visur trijatā
Latvijas Leļļu teātra aktieri Elīna Bojarkina un Rihards Zelezņevs uz sarunu ierodas kopā ar melnu suņu meiteni Boniju, kura izvārtījusies sniega kupenā un uz brīdi kļuvusi pavisam balta. Kārtīgi noskurinājusies, kucīte rātni apsēžas un pacietīgi gaida, kad saimnieki izstāstīs par sevi, par Boniju un to, kā tagad rit viņu jaunā dzīve trijatā.
«Mums bija žurciņa, bet viņa aizgāja…» saka Rihards, kurš tagad pats iejūtas žurkas lomā jaunajā Leļļu teātra izrādē Katliņpauris.
«Mums vienmēr ir gribējies mājās kādu mīļu, dzīvu dvēselīti, un tajā pašā laikā šķitis, ka vēl nav īstais laiks sunim, jo sākumā tam vajag atvēlēt daudz laika. Tomēr viss sakrita tā, ka man ir brīvāks laiks, jo mēģinājumi jaunai izrādei sāksies tikai februārī. Nodomāju – tagad vai nekad!» stāsta Elīna.
Sākumā pāris prātojis par šķirnes suni, taču liktenim padomā bija cits scenārijs. «Kādu dienu devāmies uz Ulubeli, lai atdotu savas žurciņas būri un mantiņas. Izstaigājāmies un izraudājāmies, jo tur ir 250 dzīvnieku, un katram savs stāsts. Patversmē vienai suņu mammai bija astoņi kucēni, kuriem atrasti saimnieki, bet viens atdots atpakaļ, jo izrādījies, ka cilvēkam ir alerģija no suņa spalvām.
Tā nu mēs stundu pastaigājām, padomājām un pieņēmām lēmumu.
Patiesībā Rihards bija tas, kurš izlēma,» atminas Elīna. «Tiklīdz viņu ieraudzīju, uzreiz sapratu – ja jau mēs esam šeit, tad jāņem! Šķita, viņa būs tāds pozitīvs suns,» atklāj aktieris. Par to, kā kucēns kļuva par Boniju, Rihards saka: «Elīnai bija Žurka Boriss, man bija pele Barbosa, vēlāk kaķi Bovijs un Bonems – nosaukti par godu grupas Led Zeppelin bundziniekam, tāpēc tas bija likumsakarīgi, ka arī sunītim jādod vārds, kas sākas ar B.»
Par sava mīluļa izcelsmi Elīna stāsta: «Mums teica, ka viņas mamma līdzinās korgijam, bet tētis bijis lielāks – kaut kas līdzīgs labradoram. Puisis, kas strādā patversmē zināja teikt, ka tad, kad kucēns izaugšot, viņam būšot īsas kājas un liels ķermenis.»
Bonijas ienākšana aktieru mājās ienesusi ļoti daudz prieka, un abi aizrautīgi seko tam, kā kucēns aug. «Mums vēl nav bērnu, bet pieļauju, ka tas ir ļoti līdzīgi. Bonija tagad visu vēro, viss viņai ir jauns, un viņa nesaprot, ko drīkst un ko ne. Arī mēs viņu vērojam un cenšamies mācīt. Viņa ir ļoti apķērīga, mierīga, guļ savā gultiņā, pati prasās laukā,» priecājas Elīna.
Jau pirmajā nedēļā Bonija izgājusi sabiedrībā – gan kopā ar Elīnu viesojusies seriāla uzņemšanas laukumā, gan bijusi Riharda mēģinājumā Leļļu teātrī. Paciemojies arī pie Elīnas vecākiem Liepājā. «Cenšamies visu laiku būt kopā, lai Boniju padarīt par sociālu būtni un viņa būtu daļa no mums,» saka aktrise.
Šobrīd lasa
Inscenēts randiņš pārauga īstā
Elīna un Rihards satikās Latvijas Kultūras akadēmijā, kad abi mācījās par Leļļu teātra aktieriem. Sākumā viens par otru nekādu interesi nav izrādījuši – tā radusies pēkšņi. «Reiz filmējāmies kāda somu laikraksta reklāmā, un mums vajadzēja spēlēt pāri, kuram ir pirmais randiņš. Līdz tam īsti nebija sanācis būt divatā.
Sākām sarunāties, un izrādījās, ka mums ir daudz, par ko runāt.
Turklāt jau trīs gadus viens otru zinājām, bija apmēram skaidrs, ko no Riharda var sagaidīt,» atceras Elīna. Viņi ir pāris jau gandrīz četrus gadus, un pamazām domas sāk vīties kāzu virzienā. «Jā, mums ir plāns apprecēties, bet labs nāk ar gaidīšanu. Jau pētu kalendāru,» smaidot saka Rihards. «Es būtu gatava precēties kaut vai tagad!» piebilst Elīna.
«Pēc triju gadu kopā būšanas bija tāds kā lūziens, bet mēs veiksmīgi tikām tam pāri. Kopš mums ir Bonija, arī attiecībām ir cita kvalitāte. Tagad es sūtu Rihardam ziņas: «Mēs tikko paēdām, tagad pakakājām, esam malači!» Nu, gluži tā, it kā mums būtu mazs bēbītis,» smejas viņa.
Kustīgi un muzikāli
Daudzi Elīnu un Rihardu pamanīja nesen iestudētajā Mārtiņa Brauna mūziklā Mauglis, kurā viņi piedalīsies arī nākamajā vasarā. Mūziklā skatītāji pirmo reizi iepazina pāra skanīgās balsis. Elīna savulaik mācījusies kora klasē, un tagad apgūst klasisko dziedāšanu pie pasniedzēja Kristiāna Krievāna. Tuvākajā nākotnē iecerējusi savu vokālu pilnveidot arī pie Ievas Sutugovas.
«Man ļoti patīk dziedāt,» atzīstas viņa. Arī Rihards ir ļoti muzikāls – pašmācības ceļā apguvis sitamos instrumentus un spēlē grupā Vectēva papirosi. «Tā gan tāda baļļuku mūzika, bet lielākoties es aizraujos ar elektronisko mūziku,» saka viņš. Aktieru mājās ir sintezators, un kas to zina – varbūt viņiem nākotnē būšot arī kopējs muzikāls projekts.
Elīnu un Rihardu vieno arī aktīvs dzīvesveids.
«Elīna mani iemācījusi braukt ar sniega dēli. Katru gadu iemācos kaut ko jaunu, bet ziema beidzas, un atkal viss aizmirstas. Tāpēc nākamajā sanāk mācīties no jauna. Esmu nopircis arī sniega dēli,» stāsta Rihards. Abi priecājas – kopš uzradusies Bonija, dzīve kļuvusi vēl kustīgāka un dīvānā sēdēt vairs nesanāk.
«Varam braukt uz tām pašām vietām, kur esam jau bijuši, jo Bonijai viss ir pirmo reizi,» priecājas Elīna. Tāpēc brīvdienās viņi mēdz noīrēt auto, jo pašiem sava vēl neesot, Elīna sēžas pie stūres, un nu jau trijatā dodas izbraukumos pie dabas.
No rītiem aktieri cenšas pārvarēt slinkumu un jogot, bet lielāka motivācija esot tad, kad dodas uz sporta klubu, kas ierobežojumu dēļ labu laiku nebija iespējams. Tagad Rihards priecājas, ka jaunajā izrādē, kurai gatavojas, ir boksa elementi, un mēģinājumos piedalās profesionāls treneris. «Izrādās, bokss ir liela māksla,» atklājis viņš.
Izrādās, arī Elīnai boksa nodarbības sporta klubā nāk pie sirds – tas palīdz izlādēt emocijas, lai mājās vienmēr atgrieztos smaidīga.
Mazās adventes laika dāvaniņas
Aktrise pandēmijas laikā sākusi gleznot, ko iepriekš nekad nebija darījusi. Tāda ideja atnākusi, jo brīžiem bijusi sajūta – nezina, kur sevi likt. «Sapratu, ka darbošanās ar akrila krāsām man ir kā meditācija. Rihards, redzot, ka gribu gleznot, man dzimšanas dienā uzdāvināja molbertu. Pārsvarā zīmēju portretus, dabu vēl nav sanācis. Arī Rihards zīmē, un mēs viens otram ik pa laikam dāvinām savus darbus,» stāsta Elīna.
«Mēs vispār viens otram dāvinām radošus darbus, tā apliecinot savu attieksmi,» piebilst viņa.
Abu kaislība ir ceļošana. Pagājušā vasarā bijuši Dānijā un Maltā. Ziemā gan nesanāk nekur aizlidot, jo tā ir aizņemta – Elīna piedalās Leļļu teātra izrādē Vecīša cimdiņš, bet Rihards ar grupu spēlē korporatīvās ballītēs. Taču arī ikdienas skrējienā viņiem atrodas mirklis romantikai.
«Rihards man ir izveidojis adventes kalendāru – kastīti, kur katru dienu atrodu kādu mazu dāvaniņu. Lai to saņemtu, man jāatbild uz dažādiem dīvainiem jautājumiem,» sirsnīgi smejas Elīna. Pirms Ziemassvētkiem viņi dosies uz Saulkrastiem, kur noīrējuši namiņu, lai izbaudītu viens otra klātbūtni jūras tuvumā, bet Ziemassvētkos dosies pie Elīnas lielās ģimenes uz Liepāju. Protams, viņiem līdzi būs arī Bonija.
