Elīna Maligina sākusi jaunu dzīvi: Beidzot jūtos brīva un neapspiesta!

Žurnālam Privātā Dzīve Elīna Maligina stāsta par jauno dzīvi, kurā beidzot jūtas tiešām brīva un neapspiesta.

Kas tu esi?

Tas ir mūžīgais jautājums. Ja es uzdodu sev šo jautājumu no to ļaužu skatpunkta, kas mūsu saprašanā dzīvo lielo dzīvi, tad viņiem esmu kā tāda skrūvīte sistēmā. Būtībā esmu produkts. Tieši tā man ir sāpīgā tēma, jo nākas atzīt, ka esmu produkts. Šobrīd cilvēce ir salikta maisos ar uzrakstiem – produkti. Ir paklausīgie, pusdzīvie, iekodētie… Bez izvēles iespējām, jo neko jau nedrīkst. Patiesībā tā ir arī mana bezatbildība kā vienai, nez kādai tur miljardajai daļai no cilvēces lieluma.
 

Savā ziņā esmu vāja. Vājš cilvēks. Jo vājam būt ir cilvēcīgi.
 

Ja cilvēks nav vājš, viņš ir robots – vairs ne uz ko nereaģē, nelūst, nebaidās, aiziet pārmērībās. Jau pēc būtības cilvēks ir vājš. Un, ja šo vājumu izmanto kā ieroci, tad beigas ir klāt.

Un šobrīd tā ir. Visa ir par daudz – zīmolu, stresa, steigas, politikas, kara… Informācijas ir par daudz, turklāt pārsvarā mēs taču nezinām, kas to ražo, kas ir tās autors. Mediju pasaule ir sagājusi dēlī – katrs velk uz savu pusi. Ir propaganda, preces, reklāma, tirgus… bardaks. Un tas viss gāžas pār parasto cilvēku – to, kurš nezina, vai domā, ka viņš zina, kas viņš ir.

Un ko tad mums, visiem parastajiem cilvēkiem, darīt?

Apstāties, padomāt ar savu galvu, nevis ar citu galvām vai kaut kādu gadžetu smadzenēm. Neklausīties tajā, ko kāds kliedz pa stūriem. Būt pašam un analizēt, vai tiešām vajag visu laist caur savu galvu. Vai tas, ko baro iekšā kā labu, cilvēkam tiešām ir labs. Mums taču katram ir tiesības sev uzdot šādus jautājumus.

Cik saprotu, esi apstājusies, padomājusi, uzdevusi sev jautājumus. Kāds ir rezultāts?

Esmu sapratusi, ka ir ļoti daudz kā tāda, bez kā var iztikt. Vai var iztikt bez Maliginas? Noteikti. Īstenībā bez visa var iztikt.