Valdis Birkavs savā 82. dzimšanas dienā sarunā ar žurnālu Privātā Dzīve uzsver, ka nevar ilgstoši nosēdēt bezdarbībā. Viņš joprojām aizraujas ar nūjošanu, jo tā palīdz saglabāt možu garu un labu fizisko formu.
«Lai gan esmu pirmās grupas invalīds, tā nemaz nejūtos.
Man palīdz, ka kustos. Katru rītu parkā pie mājas nosoļoju piecus kilometrus. Pa dienu pastrādāju pie grāmatas, bet vakarā atkal mēroju piecus kilometrus,» stāsta bijušais Ministru prezidents.
Ja ir slikts laiks, savus kilometrus viņš veic mājās pa skrejceliņu: «Trenažieris ir manā istabā, lielākoties to gan izmantoju ziemā.» Interesanti, ka Valdis sportot dodas kopā ar savu franču buldogu Alfu. «Viņš gan nav tik nasks uz sportiskām aktivitātēm kā es. Kamēr nūjoju parkā, Alfs sēž un skatās vai guļ. Kad atgriežamies, viņš uzreiz dodas pie miera,» smej Valdis.
Stāstot, par ko raksta grāmatu, viņš neslēpj – tā kā ar redzi ir pavisam slikti, vajadzīgi palīgi: «Tekstu es ierunāju diktofonā, nododu saviem palīgiem, kas atšifrē. Ar datora palīdzību atšifrējumu noklausos, ja gadās kāda kļūda, laboju.» Puse grāmatas jau uzrakstīta.
«Strādāju septiņas dienas nedēļā.
Mākslīgo intelektu kā savu palīgu neizmantoju. Kad uzdevu dažus jautājumus mākslīgajam intelektam, izrādījās, ka zinu vairāk nekā šis,» smejot teic Valdis.
Par jaunākajiem pasaules notikumiem Birkavs uzzina, klausoties laikraksta The Economist audioversiju, bet par Latvijā notiekošo viņam pastāsta radio. «Ja apmeklēju kādu saviesīgu pasākumu, līdzās vienmēr ir Marina. Viņai jau tik ļoti asinīs iegājies pieskatīt mani, ka pat savām draudzenēm mēdz teikt: «Uzmanies! Te ir pakāpiens,»,» klāsta Birkavs.