Aiziešana no politikas, šķiršanās, jaunas attiecības – tas viss īsā laikā kardināli mainījis eksministres Anitas Muižnieces dzīvi. «Pirmoreiz dzīvē sāku… sevi mīlēt. Gan jau kādam liksies – kā tā? Bet cik daudz man pirms tam bija kompleksu! Visu dzīvi likās, ka neesmu ne pietiekami laba, ne pietiekami skaista,» atzīstas viņa. «Vairāku kraso dzīves pavērsienu kopums mani restartēja – kā datoru. Esmu kļuvusi daudz tiešāka – vairs negribu sadzīvot ar to, ar ko negribu sadzīvot. Vairs sevi nešaustu. Arī man parādās grumbas un pa kādam sirmam matam, bet par to necepos – kāda esmu, tāda esmu.
Jā, man ir ļoti augsta piere, par pieri vienmēr bijuši kompleksi.
Tagad skatos spogulī: ko tur domāt – kāda ir tāda ir! Jā, man ir īsas kājas. Nu nevaru es tās padarīt garākas! Kādreiz par to pārdzīvoju,» atklāta ir viņa.
No malas raugoties, šķiet, ka bijusī ministre Anita Muižniece nu gan nevarētu sūdzēties par liekā svara problēmām. Taču izrādās, ka patiesībā cīņa par tādu augumu, kāds viņai ir šodien, bijusi visai skarba. Turklāt ar liekajiem kilogramiem Anita ir cīnījusies pat tad, kad to nemaz nav bijis. «Svara problēmas bieži saistītas ar dažādām bērnības un jaunības traumām. Manos pusaudzes gados modē bija kārnas, pat distrofiskas sievietes – svērt mazāk par 50 kilogramiem bija baigi ok. Ja pusaugu meitene nav pārliecināta par sevi, viņa visbiežāk sāks domāt, ka ir par resnu, un arī man tas atstājis zināmas sekas,» atzīstas viņa. «Turklāt mana māte nepārtraukti sēdēja uz diētām – esmu izaugusi ar domu, ka visu laiku jātievē, tāpēc gadu gadiem bojāju savu vielmaiņu. Kā pēc grāmatas – esmu gan badojusies, gan piedzīvojusi ēšanas lēkmes, pēc kurām viss ir slikti,» stāsta Anita.
«Mana svara svārstības bijušas ļoti lielas – no 45 kilogramiem līdz 75, rekords bija pēc dvīņu puiku piedzimšana, kad svēru 100 kilogramus.
Pašlaik jau ilgstoši svaru esmu stabilizējusi ar sportošanu un pareizu ēšanu, ko sakārtoju treneru vadībā,» atklāj Muižniece. «Pirms tam ēdu vienreiz dienā, bet svars tāpat nāca klāt, mācījos ēst biežāk un sabalansēti – mazāk ogļhidrātu, vairāk olbaltumvielu. Man negaršo saldumi, bet garšo gaļa, piena produkti un kartupeļi, bet saprotu – nevaru katru dienu apēst pūdētā siera gabalu un brīnīties, kāpēc nekrītas svars,» saka viņa.
«Esmu visu mūžu sportojusi, jau pirms politikas nodarbojos ar funkcionālo fitnesu. Esot politikā un vienlaikus studējot maģistrantūrā, teicu – man sportam nav laika. Patiesībā tās bija tikai atrunas – laiks bija jāatrod. Oktobrī, kad mūs neievēlēja, sapratu, ka gribu uz sporta zāli – un jau vairāk nekā gadu intensīvi sportoju,» tā eksministre.
Interviju ar Anitu Muižnieci lasi žurnālā «Ieva» un digitālajā žurnālā «Santa+»!