– Tev ir maģistra grāds ekofeminismā. Kas tas par zvēru? Kā ekoloģijas studijas var būt saistītas ar feminismu?
– Tas ir viens no feminisma atzariem, kas attīstījās laikā, kad Amerikā labības laukus ļoti daudz migloja ar DDT. Sievietes, mātes sāka celt trauksmi par šīs ķimikālijas kaitīgumu. Vēlāk iesaistījās arī vīrieši. Ekofeminisms nerunā par vienlīdzību starp vīrieti un sievieti, bet par vienlīdzību starp vīrieti, sievieti un dabu. Ka neviena būtne nedominē pār otru, ka cilvēks nedominē pār dzīvniekiem, mežiem un ūdeņiem. Latvijas zināmākais ekofeminists manā izpratnē bija Dainis Īvāns. Jo padomju okupācijas laikā viņš varonīgi iestājās par Daugavu. Viņš to nemaz nezina, bet vienu savu kursa darbu Amerikā rakstīju par Daini Īvānu un Daugavu… Tas vispār ir diezgan raksturīgi totalitārajiem režīmiem, ka tie grib pakļaut un salauzt ne tikai tautas vai indivīdus, bet arī dabu. Apgānīt svētumus, izmainīt kartes un ainavas. Īvāna cīņa par Daugavu faktiski bija aizsākums mūsu Atmodai – sargājot upi, mēs sākām glābt paši sevi un cīnīties par brīvību. Baltijas ceļš un karogotās demonstrācijas nāca pēc tam, pēc cīņas pret Daugavas pilnīgu izkropļošanu. Iestāšanās par dzimtenes dabu mūsos atvēra spēku un drosmi.
– Tu vienmēr esi atklāti iestājusies arī par geju, lesbiešu un bēgļu tiesībām.
– Arī tas ir ekofeminisms. Man šī vienlīdzības doma ir ļoti tuva. Mani neinteresē feminisma agresīvā puse, kas it kā cīnās pret vīriešiem. Es iestājos arī par vīriešu tiesībām, piemēram, audzināt savus bērnus. Jo daudzas sievietes pēc laulības šķiršanas savāc bērnus sev, nelaiž tēvus pie bērniem tiešā vai emocionālā nozīmē un liedz vīriešiem tiesības būt tēviem. Man ir iedzimta nepanesība pret netaisnību. Vienīgā grāmata mūžā, kuru lasot esmu šausmīgi raudājusi, ir Skrējējs – par geju pāri. Mums vajadzētu sadoties rokās jaunā Baltijas ceļā pret jebkādu pāri darīšanu cilvēkiem, viņu brīvības un tiesību atņemšanu. Manā draugu lokā ir lesbiešu pāris, kas ģimenē audzina bērnus. Viņām nav nekādu tiesību. Ja viens no pāra mirst, otru slimnīcā nemaz nepielaidīs klāt… Viņām nepienākas daudzbērnu ģimenes statuss, nepienākas nodokļu atlaides un atlaižu kartes. Viņas nebauda brīvības, kas pienākas man kā mammai. Kā tā var būt?
Es nebļaustos, aizstāvot savu viedokli un ideālus. Bļāvējos neviens neklausās.
Esmu par rokās sadošanos to vārdā, kam tiek darīts pāri. Esmu arī ekokapitāliste.
– Izklausās labi! Kā to tulko latviešu valodā?
– Neuzskatu, ka visi lielie uzņēmumi, lielražotāji un kapitāla turētāji ir ļauni. Kurš tad uzcēla Rīgas Latviešu biedrības namu? Tie, kam bija kapitāls, ne jau Dziesmusvētku dalībnieki… Šobrīd, kad tiek meklēti risinājumi, kā pasaules ūdeņus attīrīt no plastmasas atkritumiem, šos projektus sponsorē ļoti bagāti uzņēmumi. Arī kapitālisti var būt biznesa eņģeļi, kas iegulda līdzekļus sabiedrības labumā, planētas labumā. Neviens nav labāks vai sliktāks cilvēks.Ne vīrietis, ne sieviete, ne nabadzīgie, ne bagātie. Un neviens nav pārāks pār dabu.
– Un kā tu galu galā nonāci pie bioloģijas studijām? Kam tev maģistra grāds bioloģijā? Tavs vārds ikvienam saistās ar kultūras raidījumiem Latvijas Televīzijā un fondu Viegli – pavisam citu operu.
Visu interviju lasi oktobra žurnālā Santa.